“Iesniegumu par iestāšanos ES parakstījusi ar asinīm”

Irina, viņas vīratēvs Viktors, meitas Jana un Anna – tā ir Ukrainas kara bēgļu ģimene, kas otrdien ieradās Jelgavā. Irinas vīrs kopā ar brāli viņus atveda līdz Polijas robežai. Abi palika aizstāvēt Ukrainu. Par bēgļu tālāko ceļu parūpējās poļu, lietuviešu un visbeidzot arī Jelgavas brīvprātīgie.

Iedrošinājumu, patvērumu meklējot, doties uz Jelgavu Irinas ģimene saņēma no jelgavnieka Igora Jeļizarova, Viktora bērnības drauga. “Šovasar bijām domājuši braukt uz Latviju pie Igora ciemos. Viņš pie mums Ukrainā jau ir bijis. Negaidījām, ka atbrauksim kā bēgļi,” teic Irina.

Gan ceļā, gan sociālo tīklu saziņā redzot ievainotos un kritušos tautiešus, ar raķetēm sašautās mājas, automašīnas, arī benzīntankus (Irina Ukrainā strādāja benzīntankā), ukrainiete nodomājusi, ka pareizi vien darīja, ka, pasargājot bērnus, nolēma bēgt. No otras puses, Irina nožēlo, ka tagad nevar palīdzēt vīram un citiem Ukrainas aizstāvjiem. “Zināt, ko mana māsa aizvakar darīja? Atkritumu laukumā meklēja pudeles, lai būtu, kur pildīt Molotova kokteiļus! Es jau divas dienas viņu nevaru pierunāt paņemt bērnus un doties prom. Ceļš uz Polijas robežu arī ir kļuvis bīstams. Bēgļiem uzbrūk separātistu bandas, viņus apšauda Krievijas armija. Māsa spriež, ka patverties mājās tomēr ir drošāk,” teic Irina. Jau atrodoties Polijas pusē, viņas ģimene divpadsmit stundas gaidījusi kolonnu, kas braukusi no Ivanofrankivskas. Taču, nokļūstot apšaudē, bēgļi pagriezušies atpakaļ. “Autobuss no Polijas uz Lietuvu aizveda tikai mūs četrus,” piebilst Irina. Visās pieturvietās ukraiņu ģimene sagaidīta ļoti sirsnīgi.

Visu rakstu lasiet 3.marta laikrakstā “Zemgales Ziņas”

Teksts un foto: Gaitis Grūtups