Baiba Ladiga-Kobayashi. Ilgtspējīgas vērtības modē un dzīvē!

– Kas pašos pirmsākumos tevī izraisīja interesi par modi?
Piektajā klasē es ieraudzīju Latvijas Mākslas akadēmiju un sapratu, ka vēlos kļūt par mākslinieci. Patiesībā tā bija mana mamma, kura izdomāja, ka manā gadījumā tā būs mode. Jau vēlāk Jelgavas Mākslas skolā bija kaut kāda eksperimentāla nodaļa, kur mācīja modes dizainu. Tur bija tāda pasniedzēja Dita Veģe, kura mums mācīja modes ilustrāciju, un tas mani aizrāva. Pirmā nopietnā kolekcija, ko es uztaisīju, jau bija studiju laikā mākslas akadēmijā. Tās nosaukums bija Ane imouto, kas tulkojumā no japāņu valodas nozīmē jaunākā un vecākā māsa. Vispār Japāna mani vienmēr ir saistījusi, bet, protams, es nekad nebiju domājusi, ka mans vīrs būs japānis.
– Tev ir bagātīga pieredze žurnālistikā. Esi strādājusi Dienā, TV5, u.c. Kas tev patika vislabāk, strādājot medijos?
Laikam jau pats sākums, kad mans klasesbiedrs Kārlis Vērdiņš mani tajā visā ievilka. Man bija trīspadsmit gadi, un bija kādreiz tāds žurnāls Draugs. Viņš tur veidoja sleju par slavenību dzimšanas dienām. Jau pēcāk kopā ar redaktoru mēs izveidojām sadaļu meitenēm. Astoņpadsmit gados es jau biju šī izdevuma modes redaktore. Vēlāk strādāju laikrakstā Diena, kur man brīvdienu pielikumā Izklaide bija sava sadaļa Nedēļas tusiņš ar Baibu Ladigu. Tolaik mani visur pazina un nevajadzēja nekur un nekad pirkt biļetes. Varētu teikt, ka toreiz es biju tas, ko tagad sauc par influenceri.