Invazīvo sugu pārvaldniekā visbiežāk ziņo par Sosnovska latvāņa un Kanādas zeltgalvītes izplatību

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta “LIFE-IP LatViaNature” tiešsaistes vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks” iedzīvotāji visbiežāk ziņo par Sosnovska latvāņa un Kanādas zeltgalvītes izplatību, aģentūru LETA informēja “LIFE-IP LatViaNature” komunikācijas vadītāja Vita Krieviņa.

Vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks” saņemto ziņojumu skaits ļauj secināt, ka sabiedrības izpratne par svešzemju invazīvajām sugām un vēlme tās ierobežot pieaug. Vietnē ir ērti ziņot par novērojumiem, vienlaikus iegūstot plašāku informāciju par invazīvo sugu atradnēm Latvijā. Lai uzlabotu ziņošanas iespējas, ir izveidots arī mobilās lietotnes risinājums.

Statistika liecina, ka kopš vietnes izveidošanas pērnā gada maijā līdz šī gada 24.augustam par novērotajām invazīvo sugu atradnēm Latvijā ir saņemti 2722 ziņojumi, kas jau pašlaik vairāk nekā trīs reizes pārsniedz 2021.gadā saņemto ziņojumu skaitu (802).

Par invazīvajiem augiem saņemti visvairāk jeb 2024 ziņojumi – pārliecinoši pirmajā vietā ir Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi (633), kam seko Kanādas zeltgalvīte Solidago canadensis (247) un vārpainā korinte Amelanchier spicata (144).

Par invazīvajiem dzīvniekiem saņemti 698 ieraksti, visvairāk iedzīvotāji ziņojuši par Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris (239) un melngalvas mīkstgliemezi Krynickillus melanocephalus (66).

“LIFE-IP LatViaNature” invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska skaidro, ka svešzemju invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē. Tās ir agresīva rakstura, bieži spēcīgākas par vietējām sugām un izjauc dabisko līdzsvaru, tā rezultātā izdzīvošana vietējām sugām, kurām ir svarīgas ekosistēmas funkcijas, ir apdraudēta. Ziņojumu sniegšana par invazīvo sugu novērojumiem ir ļoti vajadzīga un gaidīta – tā veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir būtiski šo sugu efektīvai pārvaldībai.

Iegūtie dati tiek arī izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.

Papildus ziņojumu sniegšanai vietnē “http://bit.ly/invazivs” izveidota arī mobilā ziņojuma versija lietotnē “Survey123”, kas pati nolasa GPS lokāciju un darbojas tiešsaistes un arī bezsaistes režīmā. Pirms doties dabā, lietotne jāsagatavo darbam – jāuzstāda ziņošanas anketas, noskanējot kvadrātkodus katrai anketai atsevišķi.

Uzstādīšanas instrukcija un kvadrātkodi pieejami “https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/”.

Iesniegtos novērojumus izskata un pārbauda DAP sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus. Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” “https://ozols.gov.lv/pub”.

DAP aicina ikvienu iedzīvotāju dalīties ar saviem novērojumiem, tādējādi sniedzot ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā.

Foto: jelgavasnovads.lv