LETA
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šovakar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) pedagogu atalgojuma jautājumā piedāvās vēl vienu alternatīvu variantu – finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta un 12 miljonu apmērā no pašvaldību budžetiem, paziņojusi izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K)
Vienlaikus ministre paudusi cerību, ka pedagogu streika nebūšot.
No Muižnieces publicētās informācijas izriet, ka piedāvāts papildus pedagogu darba samaksai 2023.gadā un turpmākajos gados novirzīt 56,5 miljonus eiro, finansējumu darba samaksai palielinot par 11-12% pret 2022.gadu.
Piedāvājumus aptver visas LIZDA streika pieteikumā minētās pedagogu grupas pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, ieskaitot speciālās skolas, profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.
Vienlaikus piedāvājums palielina apmaksāto stundu skaitu, ko pedagogs velta, gatavojoties nodarbībām.
Pirmsskolas pedagogu likme no 2023.gada 1.janvāra tiktu celta līdz 1070 eiro, tuvinot to vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas stundas samaksai.
Vispārizglītojošās skolās ar 2023.gada 1.septembri tiktu noteikta 65/35 proporcija par mācību stundām un papildu pienākumiem, vienlaikus pārejot uz 36 stundu slodzi.
Sekojoši nākamā gadā no janvāra līdz augustam ir paredzēts pārejas periods, bet mēneša finansējums pedagogu darba samaksai visa gada garumā ir vienāds.
Savukārt profesionālā un profesionālās ievirzes izglītībā papildus līdzekļi ir paredzēti pedagogu darba samaksas palielināšanai, līdzsvarojot slodzes.
Jau ziņots, ka šovakar notiek LIZDA un valdību veidojošās koalīcijas pārstāvju sarunu turpinājums par pedagogu streika prasību izpildi.
Tiesa, jau pēc vienošanās par sarunu turpināšanu LIZDA padome trešdienas vakarā ārkārtas sēdē nolēma tomēr 19.septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, nepieņemot IZM iepriekš sagatavoto piedāvājumu.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga paziņojusi, ka streiks norisināsies, jo nav panākti samērīgi kompromisi un LIZDA uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām.
Vanaga gan norādījusi, ka LIZDA sekos līdzi tālākajām norisēm, neizslēdzot iespēju sasaukt ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par tālāko rīcību.
Koalīcija līdz šim piedāvājusi vispārējās izglītības pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.
Kopumā koalīcija iepriekš vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.
Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidrojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.
Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka pirmdien beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstskolām.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž sašutumu par izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces publiskajā telpā izplatīto informāciju par pedagogu atalgojuma palielināšanai nepieciešamo līdzekļu rašanu pašvaldību budžetā 12 miljonu eiro apmērā. Tas ir noticis, nesarunājoties un nekonsultējoties ar pašvaldībām un bez jebkādiem aprēķiniem. Turklāt tas notiek laikā, kad nav zināms, kur rast finansējumu milzīgajam energoresursu sadārdzinājumam, lai nodrošinātu izglītības iestāžu, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apkuri, informē LPS padomniece Ella Pētermane.
Foto: no arhīva
Reklāma