LETA
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo grozījumus, kas paredz reformu Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju (PMK) sistēmā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē skaidroja Valsts Izglītības satura centra (VISC) Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļas vadītāja Anita Falka.
Reforma nepieciešama, lai efektīvāk tiktu izsniegti atzinumi pa bērnam piemērotāko speciālās izglītības programmu un atbalsta pasākumiem.
Falka norādīja, ka PMK ir palikusi no padomju laikiem un Latvija ir vienīgā Eiropas valsts ar šādu novecojušu sistēmu. Tādēļ IZM un VISC ir sagatavojuši Ministru kabineta grozījumus, kas noteiktu reformu PMK sistēmā.
Valsts kontrole šodien Saeimas komisijas sēdē prezentēja sniegtos ieteikumus IZM un savu vērtējumu par ieteikumu ieviešanu. Valsts kontrole norādīja, ka nav sākts darbs revīzijā konstatēto problēmu novēršanā PMK, kas izsniedz atzinumu par bērnam piemērotāko speciālās izglītības programmu un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Sekojoši Falka skaidroja, ka plānotie grozījumi PMK sistēmai arī iekļaus daudzus Valsts kontroles ieteikumus.
Valsts kontrole laikā no 2019.gada līdz 2022.gadam IZM resorā pabeidza trīs finanšu revīzijas un piecas atbilstības/lietderības revīzijas.
Finanšu revīzijas ieskatā tika iesniegti 23 ieteikumi, no kuriem 15 ir ieviesti, savukārt astoņi ieteikumi līdz 2021.gadam nav ieviesti.
Kā norādīja Valsts kontrole, ministrija ir pilnveidojusi kontroles procedūras, kas nodrošinātu padotības iestāžu likumīgu rīcību ar tām piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Pēc ministrijas rosinājuma veikti grozījumi normatīvajos aktos, neļaujot pašvaldībām vairākus gadus uzkrāt mērķdotācijas un turpināt tās saņemt, neizlietojot iepriekšējās.
IZM Sporta departaments esot stiprinājis iekšējās kontroles procedūras, lai sabalansētu pirmdokumentu pārbaudes un pietiekamas pārliecības gūšanu, ka finansējums ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķiem.
Tomēr Valsts kontrole norāda, ka ministrijai vēl arvien nav izdevies vienoties par Augstākās izglītības padomes pilna cikla centralizētu grāmatvedības uzskaiti.
IZM Iekšējā audita un risku vadības nodaļas vadītāja Līga Rušiņa norādīja, ka no 2023.gada 1.maija Augstākās izglītības padomes grāmatvedības funkcijas tiks nodrošinātas caur ministriju.
Saistībā ar profesionālās vidējās izglītības attīstību kopā Valsts kontrole sniegusi 19 ieteikumus, no kuriem 13 tika ieviesti, pieciem pagarināts ieviešanas termiņš, bet viens ieteikums tika slēgts, jo zaudēja aktualitāti.
Valsts kontrole norādīja ka ilgstoši nav nodrošināta izglītības programmu izmaksu pārskatīšana, kas rada risku izglītības kvalitātei un valsts budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitātei.
Tāpat Valsts kontrole norādīja, ka ir sekmēta vispārējās profesionālās izglītības kvalitāte, licencēšanas process ir ekonomiskāks, kā arī ir samazināts izglītības organizācijas tiesiskuma risks.
IZM sadarbībā ar nozares ekspertu padomēm izstrādā jaunu un ekonomisku profesionālās izglītības programmu izveides un saskaņošanas shēmu, kurā tiks ņemtas vērā IZM kā dibinātājas intereses, izglītības iestādes intereses un iespējas, kā arī nozares vajadzības.
Revīzijai “Stipendiju piešķiršanas sistēma profesionālo izglītības iestāžu segmentā” kopā iesniegti deviņi ieteikumi, no kuriem pieci ir ieviesti, bet četriem ir pagarināti ieviešanas termiņi. Valsts kontrole skaidroja, ka IZM nav noteici kārtību, kādā profesionālās izglītības iestādes veic izglītojamo atskaitīšanu un tās izpildes uzraudzību.
Papildus Valsts kontrole norādīja, ka IZM jau vairāk nekā trīs gadus, kopš ir pabeigta revīzija, nav nodrošinājusi skaidrus stipendiju apmērus izglītojamiem, izpildoties snieguma vērtēšanas kritērijiem, un nesniedz informāciju, vai tiek plānoti un tiks veikti grozījumi normatīvajā aktā, lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu stipendiju piešķiršanā un izmaksā.
IZM turpina veikt aprēķinus un rast finansējumu, lai stipendijas piešķirtu to mērķim paredzētā pilnā apmērā. Rušiņa norādīja, ka papildus norisinās dažādas sanāksmes, lai rastu vienotu sistēmu par stipendiju noteikšanu un piešķiršanu.
Diskutējot par speciālām vajadzībām atbilstošu izglītību, Valsts kontrole sniegusi 17 ieteikumus, no kuriem divi ieviesti, septiņi tika pagarināti, sešiem vēl termiņš nav iestājies, bet divu ieteikumu ieviešana ir kavēta.
Lai gan Valsts kontroles ieteikumiem par izglītības iestāžu internātiem nav vēl iestājies sākotnējais ziņošanas termiņš, kas ir 15.oktobris, Valsts kontrole ir izteikusi iebildumus par IZM virzītajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā.
Valsts kontroles ieteikumi ietver nepieciešamību izstrādāt tiesisko regulējumu visu izglītības iestāžu internātiem, tajā skaitā vispārējās izglītības iestāžu internātiem. Tāpēc, tāpat kā jebkuram sociālajam pakalpojumam ar izmitināšanu, normatīvajos aktos ir jānosaka prasības visu izglītības iestāžu internātu darbībai, definējot priekšnosacījumus, pie kuriem bērna dzīvošana internātā ir pieļaujama, un nosakot, kādi dzīves apstākļi un pakalpojuma saturs ir jānodrošina katrai izglītojamo vecuma grupai.
Diskutējot par Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Valsts kontrole norādīja, ka nav nodrošināts skaidrs un nepārprotams atbilstības sadalījums starp LJA un LJA Jūrskolu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Valsts kontrole norādīja, ka IZM joprojām, lai ieviestu revīzijas ieteikumus, sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi jāizvērtē padomei noteiktās kompetences un uzdevumus un jānosaka augstākās izglītības padomes darbības mērķi, sasniedzamie rezultāti un rezultatīvie rādītāji.
IZM arī jāizstrādā institūcijas darbības stratēģiju atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajam plānošanas ciklam un noteiktajiem izstrādes principiem, lai nodrošinātu augstākās izglītības jomas plānveidīgu, uz rezultātiem vērsu attīstību.
Kalvāne secināja, ka ieteikumi, kas ir tīri atkarīgi no ministrijas vai tās padotībā esošajām iestādēm, tiek izpildīti noteiktajos termiņus. Savukārt ieteikumi, kas ir atkarīgi no budžeta, netiek vienmēr izpildīti laikus.
Foto: pixabay.com
Reklāma