Izstāde, kas aicina ciemos pie pasakas

Ziemassvētki ir brīnumu gaidīšanas laiks, lai nesteidzīgi pabūtu kopā ar ģimeni un mājīgā gaisotnē paņemtu rokā pasaku grāmatu, ļaujoties brīnumu un fantāziju pasaulei. Tādu iespēju mums piedāvā Sandras Vingres bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde “Zemei pāri debestiņa”, kas līdz janvāra vidum ir apskatāma Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē.

Izstādē aplūkojami zīmējumi no četrām S. Vingres ilustrētajām grāmatām – Pāvila Raudoņa grāmatām “Meža noslēpumi” un “Pasaka par mežcirtēju”, Ulda Poļa-Polīša dzejoļu grāmatām “Baltos svētkus gaidot” un “Mākonīša māja”. Grāmatas “Baltos svētkus gaidot” zīmējumi īpaši veltīti Ziemassvētku un sniega tēmai.

Kā atskaites punkts par paveikto

“Pirmssvētku steigā jāmēģina atrast laiks, lai mazliet pasapņotu un paciemotos pasaku un rūķīšu pasaulē. Tas noteikti nenāk par ļaunu ne lieliem, ne maziem. Kur gan atrast vēl brīnumaināku un labāku vietu sapņiem kā Jelgavas augstākajā punktā – Sv. Trīsvienības baznīcas tornī. Te esam tuvāk debesīm un varam paraudzīties pāri ikdienas rutīnai,” izstādes atklāšanā saka izstādes organizatore un torņa ekspozīciju un apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Vineta Reknere. Izstāžu zālē tiešām valda pozitīva un romantiska noskaņa, kas ļauj katram pabūt tuvāk pasakai, aplūkojot ar sirsnību un mīlestību radītos zīmējumus.

Mākslinieces pamatnozare ir glezniecība. Bērnu grāmatu ilustrācijā S. Vingre darbojas salīdzinoši nesen – kopš 2021. gada –, taču ilustrējusi jau septiņas bērnu grāmatas. Izstāde “Zemei pāri debestiņa” ir pirmā viņas ilustrāciju personālizstāde. Nesenajā izstādē par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā, kuru rīkoja Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, māksliniece saņēma Ģederta Eliasa fonda simpātiju balvu.

“Man šī izstāde ir kā atskaites punkts, lai atskatītos uz jau paveikto un satiktos ar sev mīļiem cilvēkiem.

Jau gadu par savām mājām saucu Jelgavu, un tornis ir brīnišķīga vieta, kur izstādīt savus darbus. Esmu priecīga par šo iespēju. Katra grāmatiņa ir kā vesela pasaule, kur, zīmējot ilustrācijas, nākas kādu mēnesi padzīvot, un man ir dota tā privilēģija šo pasauli uzburt arī citiem cilvēkiem,” izstādes apmeklētājiem teic S. Vingre. Māksliniece centusies sevi izaicināt un katras grāmatas ilustrācijas veidot atšķirīgā stilā, kas nav vieglākais ceļš.

Par grāmatu ilustrēšanu sapņo jau no bērnības

“Zemgales Ziņām” S. Vingre atklāj, ka jau no bērnības vēlējusies kļūt par mākslinieci, bet, dzīvojot laukos, apmeklēt mākslas skolu nebija iespējams: “Tomēr savu sapni nepametu un šobrīd ar mākslu nodarbojos profesionāli. Esmu ieguvusi maģistra grādu glezniecības apakšnozarē Mākslas akadēmijā. Ar grāmatu ilustrēšanu nodarbojos salīdzinoši nesen. Jau bērnībā man patika pētīt katru niansi bērnu grāmatu zīmējumos. Kad pirms četriem gadiem piedzima dēliņš, sāku ilustrēt pirmās grāmatas. Mājās kopā lasām ļoti bieži un apmeklējam arī Jelgavas bibliotēkas. Bērnu vairāk aizrauj notikums, bet es jau ar profesionālu skatījumu novērtēju citu mākslinieku radītās ilustrācijas.” Gleznošana un grāmatu ilustrēšana, pēc mākslinieces teiktā, ir ļoti atšķirīgas nodarbes. “Zīmējums grāmatā, kurā lasītājs, iespējams, nemaz neiedziļinās, prasa daudz laika. Man tā ir arī pilnīgi jauna pieredze, jo zīmēju ar digitālo zīmēšanas planšeti. Tā ir interesanta pārslēgšanās no gleznošanas uz zīmēšanu digitāli. Vienmēr arī jāpadomā, kādas krāsas un stils varētu patikt bērnu auditorijai.” Māksliniece atklāj ieceri radīt pašai savu grāmatiņu, kura gan būšot vairāk kā bilžu grāmata ar lieliem zīmējumiem un nedaudz teksta.

Spēj iejusties pasakās

Izstādes atklāšanā bija ieradies arī divu grāmatu autors Pāvils Raudonis, kuram tuva ir meža tēma un tās atspoguļojums bērniem saprotamā veidā. Piemēram, grāmatiņā “Meža noslēpumi” bērni var uzzināt par to, kā čiekurs nokļuvis priedes galotnē, kāda ir sēnes un aļģes draudzība un kas ir sēņu tīmekļu tīkls jeb meža “internets”.

“Apbrīnoju mākslinieces spēju iejusties manās pasakās un radīt tik saprotamus un atbilstošus tēlus. Manuprāt, māksliniekam ir grūtāk par rakstnieku, jo rakstnieks tikai izstāsta stāstu, bet māksliniekam tas jāparāda. Grāmatā “Pasaka par mežcirtēju” stāstu par egļu astoņzobu mizgraužiem, kuri kā mazi vīriņi ierodas mežā lielā skaitā un uzaicina egles ballē dejot valsi. Diemžēl no rīta egles ir pagalam, bet visi vīriņi pazuduši. Māksliniece vīriņus attēlojusi gotiskā stilā ģērbtus, kas ideāli piestāv pasakas būtībai. Pasakā par gaiļbiksīti tā uzzīmēta kā jauka maza meitenīte, kura savas biksītes izmazgājusi un izkārusi uz veļas auklas,” smaidot stāsta grāmatu autors.

Grāmatiņa “Visskaistākais mežs”, kurā turpināsies P. Raudoņa un S. Vingres sadarbība, pie lasītājiem nonāks nākamā gada aprīlī.

FOTO: INGRĪDA NEUSA-LUCA

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023