Izstāde par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Jelgavas ģimnāzijas audzēkņiem

Lai atgādinātu, ka Latvijai neviens nav uzdāvinājis neatkarību, ka tā bija jāizcīna caur ciešanām un asinīm Latvijas Neatkarības karā, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Svētes ielā 33 logos līdz gada beigām apskatāma fotoizstāde “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jelgavas ģimnāzijas audzēkņi”. Izstāde ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja veltījums sešpadsmit Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri reiz mācījās vai absolvēja Jelgavas Vīriešu ģimnāziju, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

“Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru likteņos neapšaubāmi bija visa Latvijas valsts un tās iedzīvotāju piedzīvotā traģika likteņstāstos – kādiem tā bija dalība trijos karos, kādiem deportācijas vai padomju varas piespriests nāvessods, kādiem trimda tālās zemēs, un gandrīz visiem bija reiz jāpiedzīvo draugu un dienesta biedru zaudējums frontes līnijā. Lāčplēši piederēja paaudzei, kurai grūtās cīņās izcīnītais un uzvarētais Neatkarības karš bija visas tautas valstsgribas pierādījums un valsts patriotisma avots, un viss varēja izdoties arī turpmāk valsts attīstības vēsturiskajā perspektīvā, ja ne valstij liktenīgais1940. gada jūnijs. Viņi bija pazaudēti 70 gadus no Latvijas tautas atmiņas,” saka Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā un izstādes autors Gints Putiķis.

Izstāde “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jelgavas ģimnāzijas audzēkņi” ir veltījums Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri reiz mācījās vai absolvēja Jelgavas Vīriešu ģimnāziju, – Paulim Šturmam, Aleksandram Grundmanim, Aleksandram Jodikaitim, Jānim Oļģertam Kalniņam, Lud­vigam Bolšteinam, Paulam Jēgeram, Alfrēdam Grandmanim, Artūram Kēleram, Jānim Berrim, Verneram Tepferam, Pēterim Stērstem, Jūlijam Jaunsniķerim, Nikolajam Gudžem, Teodoram Zeifersam, Arnoldam Valdovskim un Jānim Rapam.

“Latvijas Neatkarības karā par savas valsts brīvību kopā cīnījās gan latvieši, gan krievi, gan baltvācieši, gan lietuvieši, igauņi, poļi un daudzas citas Latvijas etniskās minoritātes. Tas nebija latviešu karš par savu valsti, tas bija Latvijas tautas karš par savas valsts brīvību un neatkarību. Tas bija zaudējumu un uzvaru laiks, katra Latvijas tautas pārstāvja izvēles un atbildības laiks, tas bija arī mūsu tautas varoņu – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru – laiks,” uzsver G.Putiķis.

Izstādes dizainers ir Uldis Zuters, to iekārtoja māksliniece Mārīte Leimane. Izstādes sagatavošanā izmantoti Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Kara muzeja, Talsu novada muzeja un Jura Kēlera privātkolekcijas materiāli.

Lāčplēša Kara ordenis ir Latvijas Republikas pirmais un augstākais valsts militārais apbalvojums, kas tika nodibināts Latvijai ļoti simboliskā dienā – Lāčplēša dienā, 1919. gada 11. novembrī. Ordeņa devīze skan lakoniski – “Par Latviju”. Tas bija arī atgādinājums, ka Latvijai neviens nav uzdāvinājis neatkarību, tā bija jāizcīna caur ciešanām un asinīm Latvijas Neatkarības karā. Konkursā par ordeņa skiču izstrādi uzvarēja Latvijas Neatkarības kara dalībnieks Jānis Aleksandrs Liberts.

Foto: Jelgava.lv