Andra Ozola
Jelgavas domes deputāti 30. jūnijā domes sēdē apstiprināja lēmumu par Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošo noteikumu “Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība” izdošanu jaunā redakcijā. Saistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības piešķirtu dzīvojamo telpu, un kārtību, kādā tiek piešķirts konkrētais pašvaldības sociālais atbalsts, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece un pašvaldības Dzīvokļu komisijas vadītāja Rita Vectirāne skaidro, ka spēkā esošā saistošo noteikumu par pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā redakcija ir sagatavota pirms vairāk nekā desmit gadiem un noteikumos bija nepieciešamas būtiskas izmaiņas. “Līdzšinējā redakcija ir novecojusi, turklāt šobrīd ir mainījusies virkne normatīvo aktu, kas uzliek par pienākumu veikt izmaiņas arī pašvaldības saistošajos noteikumos. Izvērtējot nepieciešamību aktualizēt esošo saistošo noteikumu redakciju, kurā grozījumu apjoms pārsniegtu 50 procentus, tika sagatavots jauns saistošo noteikumu projekts,” stāsta R.Vectirāne.
Līdz ar izmaiņām likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” saistošajos noteikumos iekļauta jauna iedzīvotāju kategorija, kas var pretendēt uz pašvaldības piešķirtu dzīvojamo telpu, – personas, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Tiesa, tikai bēgļa statuss negarantē palīdzības saņemšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā, personai ir jāatbilst vairākiem noteikumos minētajiem kritērijiem. Būtiskas izmaiņas veiktas arī reģistrā, kurā tiek iekļautas personas, kas var pretendēt uz sociālo dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamajā mājā. Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem – palīdzību var saņemt konkrētas iedzīvotāju kategorijas, bet klāt nācis kritērijs, ka šīm personām ir jābūt maznodrošinātas personas statusam.
Šajā reģistrā iekļautas arī trīs jaunas personu kategorijas, kas var pretendēt uz palīdzību, un tās ir: maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja tas nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai dzīvojamā telpa ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai atzīta par lietošanai nederīgu; maznodrošinātas atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; maznodrošinātas personas, kuras izstājas no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes un saskaņā ar sociālā dienesta atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi, kuras pastāvīgā dzīvesvieta pirms ievietošanas sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādē bija deklarēta Jelgavā.
“Turklāt personas, kas atbilst kādai no šīm trim jaunajām iedzīvotāju grupām, var tikt reģistrēta sociālajā reģistrā arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu,” skaidro R.Vectirāne, papildinot: mainījies priekšnosacījums, ka uz pašvaldības dzīvojamo telpu var pretendēt atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti un atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas. Tāpat saistošajos noteikumos noteikts, ka uz pašvaldības atbalstu dzīvokļa jautājumu risināšanā var pretendēt no ieslodzījuma vietas atbrīvotie, kuriem noteikts maznodrošinātas personas statuss.
Atšķirībā no līdzšinējiem noteikumiem jaunajos ir iekļauts papildu nosacījums: lai pretendētu uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, personai ir jābūt deklarētai Jelgavas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ne mazāk kā trīs gadus. Līdzšinējā redakcijā nav noteikts, cik ilgi personai ir jābūt deklarētai Jelgavā, lai saņemtu palīdzību. Tiesa, šis nosacījums neattiecas uz bērniem bāreņiem, repatriantiem, personām, kas atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas, kvalificētajiem speciālistiem un personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.
Jaunajā saistošo noteikumu redakcijā noteikts, ka sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu var slēgt uz laiku līdz diviem gadiem ar iespēju noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu, ja persona atbilst noteiktajiem kritērijiem palīdzības saņemšanai. Līdzšinējā redakcijā ir noteikts, ka īres līgums slēdzams tikai uz sešiem mēnešiem. Tāpat ir paredzēts maksimālais termiņš, uz kādu tiek slēgts pašvaldības dzīvojamās telpas īres līgums, un tas ir ne ilgāk par 10 gadiem, izņemot kvalificētus speciālistus un sociālos dzīvokļus. Kvalificētiem speciālistiem dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ar iespēju pēc tam noslēgt jaunu īres līgumu, savukārt sociālās dzīvojamās telpas īres līgumi tiek slēgti uz laiku līdz diviem gadiem. Izmaiņas saistītas ar Dzīvojamo telpu īres likumā noteikto, vairs nepieļaujot beztermiņa īres līgumu noslēgšanu. Līdz ar to pašvaldībai līdz 2026. gada 31. decembrim ar īrnieku, kurš īrē pašvaldības dzīvojamo telpu uz tāda dzīvojamās telpas īres līguma pamata, kam nav norādīts termiņš vai termiņš ir garāks par 10 gadiem, ir jānoslēdz jauns terminēts īres līgums.
Noteikumi paredz: Dzīvokļu komisija var atteikt slēgt jaunu sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu, ja kavētie maksājumi – īres un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi – netiek maksāti vairāk nekā divus mēnešus. Līdz šim bija trīs mēneši.
R.Vectirāne norāda, ka saistošajos noteikumos arī iekļauts jauns palīdzības reģistrs – tajā tiks reģistrētas personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu (atsavināmu) apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamu telpu (ar mazāku platību, ar zemāku labiekārtojuma līmeni) un kuras veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos.
Tāpat saistošajos noteikumos noteikts to personu loks, kas var tikt iemitinātas pašvaldības dzīvojamā telpā kā īrnieka ģimenes locekļi, un tās ir: laulātais un abu vai katra laulātā nepilngadīgie bērni (tai skaitā adoptētie nepilngadīgie bērni), kā arī pilngadīgie bērni (tai skaitā adoptētie pilngadīgie bērni), kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Citas personas pašvaldības dzīvojamā telpā var tikt iemitinātas tikai ar Dzīvokļu komisijas rakstveida piekrišanu. Noteikumos arī iekļauts punkts, kas paredz: ja ar personu tiek noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, izīrētās dzīvojamās telpas nav nododamas apakšīrē.
Papildināts arī punkts par gadījumiem, kādos persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, un tie ir: ja persona, kas reģistrēta palīdzības saņemšanai, ir mirusi un ja pēc reģistrēšanas personai, kura vēlas apmainīt savu īrēto dzīvojamo telpu pret lielāku dzīvojamo telpu vai dzīvojamo telpu ar augstāku labiekārtojuma līmeni, ir izveidojies parāds par dzīvojamās telpas īri vai ar tās lietošanu saistītiem maksājumiem.
Pēc Pašvaldības īpašumu pārvaldes datiem, šobrīd reģistrā uz pašvaldības dzīvojamo telpu īri gaida 184 personas.
Jaunie saistošie noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Foto: Jelgava.lv
Reklāma