Jānis Šmēdiņš – tas ir Fakts!

Sarunā ar “Zemgales Ziņām” Fakts stāsta par to, kā nodibināja savu ierakstu studiju, dalās pārdomās par to, ka vairs negrib asociēties ar vārdu “reperis”, ieskicē nākotnes plānus un runā par hokeju un karatē.

– Pastāsti, lūdzu, par savu 2013. gadā dibināto ierakstu studiju un izdevniecību “PrimeTime Records”?

Sākumā bija tā, ka es meklēju, kur strādāt pašam. Izbraukājos pa labākajām studijām Latvijā, “SoundDivision” un citām, un sapratu to, ka pie mums šajā sfērā darbojas diezgan nekompetenti cilvēki, kas neatbilda tam līmenim, kā gribēju strādāt es. Tā nu apņēmos to visu darīt pats un paveikt to augstākā līmenī, nekā to dara visi pārējie. Pamazām sāku strādāt ar vienu cilvēku, kurš saprata, ka pie manis ir labāk nekā citur, tad viņš padeva ziņu nākamajam. Sāku, protams, ar saviem darbiem, un, kad man prasīja, kur es to visu daru, sacīju, ka pie sevis studijā. Pirmie pie manis ierakstījās Gacho un Miks Dukurs. Es strādāju mājās, Raiņa ielā.

– Tu esi ļoti daudzpusīgs, proti, esi gan skaņu inženieris, gan producents un arī mūziķis. Kurā ampluā tomēr sanāk darboties visbiežāk?

Pašlaik noteikti tie ir studijas darbi, kā skaņu inženierim. Producēšana tagad ir citā plānā. Otrajā vietā man ir personīgā mūziķa karjera. Pēdējā laikā esmu diezgan daudz sācis nodarboties arī ar reklāmas darbiem. Man “paspīdēja” noproducēt reklāmu Konoram Makgregoram (jauktās cīņas mākslas cīkstonis un bokseris), un šī pasūtījuma darba dēļ pavērās diezgan daudz jaunu izdevību. Pašlaik taisu pilnīgi visu mūziku Maira Brieža dokumentālajai filmai.

– Par savas karjeras pagrieziena punktu tu uzskati 2009. gadu, kad kļuvi par haipmenu Gacho (jeb īstajā vārdā Gata Irbes) albuma “Privātais radio” atbalsta koncertturnejā. Kas ir haipmens, un kāpēc tieši šis brīdis tev bija tik būtisks?

Tas bija laiks, kad viņš taisīja savu paša vārdā nosaukto albumu un piedāvāja man braukt līdzi koncertturnejā. Jau no pašas bērnības Gatis bija mans lielākais elks.

Visu interviju varat izlasīt 23. decembra “Zemgales Ziņās”

Teksts: Mārtiņš Mārcis Beitiņš

Foto: no personīgā albuma