Latvijā jaudīgāko vēja parku Kaigu purvā plāno uzbūvēt līdz 2024. gadam
Kopš septembra no Kalnciema šosejas un arī no Jelgavas augstceltņu logiem, tumsā skatoties uz debesu pamali Kaigu kūdras purvā, var saskatīt sarkanu uguntiņu virteni. Tās iezīmē 140 metru augstu torni, kas tapis saistībā ar uzņēmuma “Laflora” projektu izbūvēt Kaigu purvā Latvijā jaudīgāko vēja parku un arī tam piegulošu atjaunīgo energoresursu industriālo zonu. Projekta attīstītāji lēš, ka vēja parks būs gatavs līdz 2024. gada beigām. Vēja parks ar 22 elektrostacijām varētu saražot ap 300 000 megavatstundu gadā, kas ir apmēram pieci procenti no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Tiek lēsts, ka projekta īstenošanā jāiegulda apmēram 170 miljonu eiro.
Investori stāv rindā
Kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmumam “Laflora”, kas jau gandrīz trīsdesmit gadu ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem Zemgalē, pašam tādu brīvu miljonu nav. Taču “Lafloras” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks uzsver, ka gribētāju investēt zaļajam kursam atbilstošā projektā netrūkst, “precinieki rindā stāv, tāpēc mums jābūt gudriem un atbildīgiem, lai izvēlētos labāko”. Valdes priekšsēdētājs atklāj, ka viens no potenciālajiem investoriem varētu būt starptautiskais Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fonds, kas jau sākotnējā izvērtēšanas stadijā “Lafloras” vēja parku atzinis par vienu no prioritārajiem Latvijas projektiem. Tikmēr uzņēmums “Laflora” par saviem līdzekļiem ir veicis nepieciešamos priekšdarbus. Proti, Vides pārraudzības valsts birojā ir apstiprināts vēja parka “Laflora” būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, ko izstrādājis starptautisks vides konsultāciju uzņēmums SIA ”Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Projekta attīstīšanā ir svarīgi, ka oktobrī ar dienas starpību projekts tika apstiprināts Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas domēs, kas ļauj veikt tehnisko projektēšanu un pēc tam vēja parka būvniecību.
Magnētisko lauku novēros
No pilsētas domes 15 deputātiem iebildes bija diviem, bet Jelgavas novada domē par projektu nobalsoja visi 18 domes sēdē klātesošie deputāti. Iebildumu nebija arī kalnciemniecei Irinai Dolgovai, kas “Lafloras” kūdras purvam dzīvo vistuvāk un ir pazīstama kā lietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas Kalnciemā pretiniece. I.Dolgova Jelgavas novada domes sēdē centās iedziļināties “Lafloras” attīstītajā projektā un jautāja par plānoto ceļu infrastruktūras izmantošanu, trokšņiem, kā arī par iespējamo elektromagnētisko starojumu, vai tas nevar kaitēt Kalnciema un jo īpaši vēja parkam vistuvākā mazā Ruduļciema iedzīvotājiem.
Elektromagnētiskais lauks atrodas mums visapkārt – no radio un televīzijas līdz mobilajiem telefoniem un sadzīves elektroiekārtām. Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Jānis Dundurs paskaidro, ka vēja ģeneratoru radītais elektromagnētiskais lauks neatstāj ietekmi uz cilvēka organismu. Vēja parka “Laflora” būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tiek minēts, ka, atsaucoties uz citās pasaules valstīs veiktajiem pētījumiem, var secināt, ka vēja elektrostacijas un to parki var ietekmēt telekomunikāciju raidītāju un uztvērēju darbību, radiosakarus, gaisa un jūras satiksmes radarus, meteoroloģiskos radarus un citas ierīces. Tomēr šī ietekme nav iepriekš precīzi noskaidrojama. Tiek atzīmēts, ka “Lafloras” vēja parkam tuvākais meteoroloģiskais radars ir pie lidostas “Rīga” teritorijas – 30,7 kilometru attālumā. Vismaz pagaidām nav tādu aplēšu, ka vēja parka elektromagnētiskais lauks varētu kaut kam traucēt. SIA “Laflora” ir uzlikts par pienākumu, projektu attīstot, sekot, cik nozīmīga šī ietekme ir, un vajadzības gadījumā to mazināt. Liela nozīme ziņojumā ir pievērsta trokšņiem, ko rada elektroturbīnu un spārnu griešanās. Te minēts, ka 2018. gadā Dānijā, vietā, kur vēju parka tuvumā dzīvo 615 tūkstoši iedzīvotāju, veiktajos pētījumos nav iegūts apstiprinājums, ka zemās frekvences skaņas slikti ietekmētu veselību.
Sikspārņu dēļ dažreiz spārnu griešanos apturēs
Plānojot vēja parku, ievēroti normatīvajos aktos noteiktie pieļaujamie trokšņu līmeņi. Modelējot trokšņu līmeni pat pie maksimālā vēja turbīnu radītā trokšņa, tas būs zemāks, nekā tiek pieļauts Latvijas normatīvos. Vēja parks plānots tā, lai dzīves kvalitāte nevienā no apkārtnē esošajām viensētām un apdzīvotajām vietām nepasliktinātos. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, bijušais Latvijas Akustiķu apvienības priekšsēdētājs J.Dundurs apgalvo – ja attālums no vēja elektrostacijas pārsniedz 500 metru, tad tās trokšņi nekādu ietekmi uz cilvēku veselību nevar radīt. Viens no ietekmes uz vidi ekspertiem LLU profesors un sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons izpētījis, ka topošā vēja parka teritorijā 70 naktīs, kad tika veikti mērījumi, ir fiksēti sešu sugu sikspārņu 2047 pārlidojumi (visbiežāk pārlidojis Ziemeļu sikspārnis). Vēja parka projekta attīstītājs Aleksejs Mitušovs no SIA “Windy” paskaidro, ka, sikspārņus saudzējot, ir pieņemts, ka zināmu periodu nelielā vējā (lielā vējā sikspārņi nelido) starp saulrietu un saullēktu vēja turbīnas būs jāaptur, taču tas neradīs ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.
Ruduļciemam cauri būvmateriālus nevedīs
Viena no ietekmes uz vidi novērtējuma ekspertēm ainavu arhitekte Gunita Čepanone smalki izpētījusi, kā “Lafloras” vēja parks varētu ietekmēt valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļus. Uzskaitīti vairāk nekā divdesmit dažādi objekti. Daļa minēto gan ir, piemēram, tādi kā Valgundes pagastā mežā esošais Rīgas pareizticīgo sieviešu klosteris, no kuriem vēja parku ieraudzīt nemaz nevarēs. Pieminētas arī arheoloģiskas vērtības, vismaz septiņus tūkstošus gadu vecs raga cirvis, kas atrasts pagājušā gadsimta 60. gados, būvējot pie Kalnciema Lielupes tiltu. Ietekmes uz vidi novērtējumā minēts arī Kalnciemā dzīvojošā novadpētnieka Valda Čakara 1990. gadā rakstītais ziņojums par Kaigu purva ziemeļu galā atrastu senu apmetni.
Iedzīvotāju sabiedriskajās apspriedēs kāds Ruduļciema iedzīvotājs bija nobažījies, ka, vēja parku būvējot, smagā tehnika var apskādēt ceļu, kas iet gar viņa mājām. A.Mitušovs apliecina, ka visa lieljaudas būvtehnika pārvietosies pa citu ceļu, kas iet caur uzņēmuma “Laflora” ražotnēm.
Rūpnieciskā zona ar lēto elektrību
“Lafloras” vadītājs Uldis Ameriks uzsver vēja parkam piegulošās zaļās industriālās zonas nozīmi, kam elektroenerģiju nodrošinās blakus esošais vēja parks. “Tas ir tāpat kā, ja uz privātmājas jumta uzliek saules bateriju. Ir taču starpība, vai tu tērē pats savu elektrību vai maksā par tās piegādi valsts uzņēmumam “Sadales tīkls”,” spriež U.Ameriks. Tādēļ, viņaprāt, industriālajā zonā plānots attīstīt energoietilpīgas ražotnes. Tās varētu būt saistītas ar farmāciju, bioekonomiku, izmantojot turpat blakus izstrādātajiem kūdras laukiem izaudzētās mellenes vai dzērvenes, kā arī plānots attīstīt siltumnīcu kompleksus dārzeņu, meža stādu un dekoratīvo kultūru audzēšanai.
Pateicoties sadarbībai ar Jelgavas pilsētu un novadu, industriālā zona varētu kļūt par reģionālas nozīmes uzņēmējdarbības infrastruktūras objektu, piesaistot arī citus uzņēmumus ar augstu energopatēriņu ražošanas procesos, ļaujot tiem ražot klimatneitrāli, priekšroku dodot tādām ražotnēm, kas balstītas aprites ekonomikā. Tiek vērtētas iespējas nākotnē no vēja enerģijas ražot arī atjaunīgo jeb zaļo ūdeņradi, ko pašvaldības varētu izmantot savas infrastruktūras attīstīšanai.
“Laflora” saražotā strāva, kas paliks pāri, pa pazemes kabeli tiks novadīta uz augstsprieguma apakšstaciju Miezītē. “Mums nevienu brīdi nav bijusi doma, ka pārpalikušo strāvu varētu vadīt pa virszemes līniju, kas būtu lētāk. Svarīgi, lai cilvēkiem, kuri dzīvo Miezītes rajonā jeb “līnijās”, būtu ērtāk,” teic A.Mitušovs. Saistībā ar Miezītes apakšstaciju U.Amerikam ir doma “Lafloras” lēto elektrību pievadīt uz vecā lidlauka teritoriju, kur nākotnē plānota Jelgavas rūpnieciskā zona.
“Laflora”: Sabiedrība tiek maldināta
U.Ameriks uzsver, ka vēja parka iecere radusies, atbildīgi domājot par ES zaļo kursu un klimatneitrālu ekonomiku, – vēja parks ļauj kompensēt tās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās dārzkopības kūdras ieguvē un pārstrādē.
“Pašreiz kūdra ES topošajos normatīvos ir nonākusi līdz tam, ka finansiālu atbalstu nevar saņemt neviens produkts, kura ražošanā ir izmantota kūdra. Nākotnē, iespējams, mēs nevarēsim vairs ēst salātus, kas dārzniecībā ir audzēti kūdrā. Sabiedrība tiek maldināta, ka kūdras ieguve un izmantošana dārzkopībā rada milzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Piemēram, emisijas no dabiskajiem purviem ir pat lielākas nekā no kūdras ieguves purviem. Bet vissvarīgākais ir saprast, ka zinātne jau nav sākusies ar zaļo kursu un pieejai ir jābūt izsvērtai un sabalansētai, pamatojoties uz visu faktoru zinātnisku pamatojumu – oglekļa dioksīds jeb ogļskābā gāze ir nepieciešama visai dzīvībai uz zemes,” nobažījies teic U.Ameriks. Viņš piebilst, ka notiek sarunas gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā un ES institūcijās. “Piemēram, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis saprot kūdras nozari Latvijā, taču turpat līdzās citos ierēdņos un arī izstrādātajos dokumentos ir pilnīga neizpratne par mūsu ražošanu. Pasaulē kūdru pielīdzina oglēm un dedzina (arī Latvijā līdz 2003. gadam kūdru dedzināja). Tādēļ daudzu ES politiķu apziņā iegājies, ka kūdra ir ES zaļajam kursam neatbilstoša, jo, to dedzinot, gaiss tiek piesārņots ar ogļskābo gāzi. Taču Latvija jau pirms 20 gadiem pārkārtoja kūdras nozari un ES mērogā ir kļuvusi par dārzkopības kūdras ražošanas lielvalsti, kas nodrošina trešdaļu Eiropā nepieciešamās dārzkopības kūdras (pērn Latvijas kūdra pasaulē tika eksportēta 205 miljonu eiro apmērā). Nozare ir Latvijas dabai draudzīga, jo kūdras ieguvē mēs izmantojam tikai četrus procentus no saviem purviem”.
“Vēja parks ir kā apdrošināšanas polise, lai “Laflora”, kurā ir 290 darbinieku, būtu pati par sevi klimatneitrāla un morāli tiesīga turpināt savu darbu,” uzsver U.Ameriks. Uzņēmuma vadītājs nav pieņēmis nostādni par kūdru kā ogļskābās gāzes izplūdi izraisošu resursu. “Tas ir absurdi. Kūdrā tiek audzēti meža stādi, un mežs taču ogļskābo gāzi piesaista,” pamato U.Ameriks.
“Ja mēs neaizstāvēsim savu ekonomiku, varam nonākt pie tā, ka cilvēkiem Latvijā nebūs darba un viņi brauks uz ārzemēm. Tieši to Vācijā, kur trūkst 400 tūkstošu darbaroku, gaida,” teic U.Ameriks. Līdzīgi viņš runā par zaļā kursa nostādni samazināt ogļskābās gāzes piesārņojumu. Attīstītajām Eiropas valstīm ir daudz lielu uzņēmumu, kur var censties izmešus samazināt, bet Latvijai tiek prasīts samazinājums no daudz zemāka saimnieciskās attīstības līmeņa.
U.Ameriks stāsta, ka “Laflora” ir noslēgusi līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti, lai pētījumos pēc iespējas precīzāk noteiktu, kāda patiesībā ir uzņēmuma “ekoloģiskā pēda” jeb ietekme uz vidi.
Vēja parkam tuvākie ciemi:
■ Līvbērze – 1,8 kilometri,
■ Valgunde un Vītoliņi – 3,3 kilometri,
■ Kalnciems – 2,8 kilometri,
■ Vārpa – 3,3 kilometri,
■ Ķemeru nacionālais parks – 9 kilometri,
■ Jelgavas pilsētas administratīvā robeža – 1,7 kilometri.
■ Tuvākā dzīvojamā māja – 1,3 kilometri – Ruduļciema Putniņi. To saimniecei Birutai Krieviņai nav iebildumu pret vēja parka būvēšanu.
Vidējais vēja ātrums vēja parka “Laflora” darbības teritorijā 150 metru augstumā ir 6,58 metri sekundē. Lai vēja turbīna varētu sākt ražot elektrību, minimālais vēja ātrums ir trīs metri sekundē. Atsaucoties uz meteoroloģisko informāciju, var secināt, ka vidēji 36 diennaktis gadā vēja parks nestrādās, jo tad vējš būs pārāk mazs.
Vētrā, ja vēja ātrums sasniedz 25 metrus sekundē, turbīnas apstāsies. Tās spēj izturēt vienmērīgu vēju ar ātrumu 50 metri sekundē, bet vēja brāzmas līdz 70 metriem sekundē.
No vēja parka “Laflora” būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma un citām attīstītāju aplēsēm.
