Jēkabpils plūdi uzdod jautājumus zinātniekiem

Šoziem Lielupē pie Jelgavas jau divas reizes ir gājis ledus. Ledus iešana janvārī – pirms gadiem piecdesmit kaut kas tāds Zemgalē liktos neiespējams! Atkušņa iespaidā sniega klātie Zemgales lauki atkal kļuvuši zaļi pelēki un plūdu risks Zemgalē ir zudis. Citādi tas ir simt kilometru (pa dzelzceļu) attālajā Jēkabpilī, kur janvāris bija te auksts, te silts un visu ziemu Daugava palika vaļā. Nekas neliecināja par to, ka janvāra vidū būtu gaidāmi katastrofāli plūdi, kuros ūdens līmenis cieši pietuvosies tam, kādu Daugava pie Jēkabpils sasniedza katastrofālajos palos 1981. gada 31. martā.
1981. gada plūdu katastrofas sekas
Toreiz pilsētā Dārznieku ielā noslīka septiņdesmit gadu vecs vīrs, kurš brīdī, kad viņa mājas pagalmā ienāca plūdu vilnis, steidzās glābt govi, kas atradās piemājas kūtiņā. 1981. gada plūdi aptvēra trešdaļu pilsētas – 65 ielas, 650 mājas, divas skolas, 13 katlumājas. Bet kilometrus septiņus lejpus Jēkabpils XXV kongresa vārdā nosauktās kopsaimniecības Kronvaldu fermā noslīka 1200 govis un putnkopības kompleksā “Kaļķi”, kas atradās Daugavā uz Sakas salas, – 20 tūkstoši cāļu. No salas ar ledu tika nonestas trīs lauku mājas. Tas, par laimi, bija bez cilvēku upuriem. Lauksaimnieks un kopsaimniecības direktors Ludis Skosta (1936–2009) atcerējās, ka “Bandenieku” saimnieci ar helihopteru no applūdušās mājas bēniņu istabas izdevās izglābt tikai mazu brīdi pirms tam, kad viņas māja no pamatiem tika aiznesta Daugavā.