Jelgavā applūdusi Pilssala; zirgiem nekaitē šie apstākļi

Paaugstinoties ūdens līmenim Lielupē, kas šodien sasniedzis 2,31 metru, šobrīd applūdusi lielākā daļa Pilssalas teritorijas, kur atrodas Lielupes palieņu pļavas. Galvenie salas iemītnieki – 84 savvaļas zirgi – atraduši vietu uz atlikušajiem sauszemes gabaliem, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē. 

“Zirgiem viss ir kārtībā un viņiem absolūti nekaitē šie apstākļi! Tiem patīk bradāt pa ūdeni, arī pa vēsu tie var mierīgi staigāt līdz ceļiem, un viņiem nebūs auksti, jo auguši dabiskos apstākļos un ir norūdīti. Galvenais, lai ir ko ēst un siens viņiem piebarošanai tiek piegādāts pietiekamā daudzumā,” stāsta zirgu uzraugs Einārs Nordmanis.

Viņš gan atklāj, ka Pilssalas applūšana šogad ir pavisam negaidīts pārsteigums. “Uz Pilssalas pats dzīvoju jau 21 gadu, un 15 no tiem sala ir arī zirgu mājvieta. Ja 2013. gadā pavasara pali jau bija paredzami, jo ziema sākās decembrī, bija dziļš sniegs, Lielupē ledus biezums sasniedza 50 centimetrus, pavasaris atnāca ļoti strauji – bija skaidrs, ka būs plūdi. Taču šis gads ir pārsteidzošs, jo plūdiem nebija pamata. Aizpagājušās nedēļas nogalē jau ūdens līmenis Lielupē sāka kristies, ledus izgāja, turklāt ledus biezums bija tikai 16 centimetri un tādā gadījumā nevajadzēja būt nekādiem plūdu draudiem. Taču spēcīgais ziemeļu vējš pēdējās nedēļās no jūras sapūta ūdeni atpakaļ Lielupē un tas sakrita ar pēdējo ledus iešanu, līdz ar to ūdens līmenis turpināja celties,” stāsta E.Nordmanis. 

Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons stāsta, ka šodien ūdens līmenis Lielupē dienas gaitā, salīdzinājumā ar datiem pulksten 7, ir nedaudz pieaudzis, taču tendences rāda, ka Staļģenē tas krītas, tas nozīmē, ka arī pie mums pavisam drīz būs vērojams kritums. “Neesam ne tuvu 2010. gadā pieredzētajam ūdens līmenim, kad tas sasniedza 3,49 metrus, izraisot ievērojamus plūdus, vai 2013. gada ūdens līmenim Lielupē, kad ūdens līmenis bija 2,90 metrus augsts, taču diemžēl šobrīd arī pie 2,30 metriem Pilssala ir applūdusi, turklāt ievērojamā platībā – vairāk nekā 80 procenti teritorijas ir zem ūdens,” stāsta G.Reinsons, norādot gan, ka dabas aizsargājamā teritorija – Lielupes palieņu pļavas – ir applūstošas, un tas nozīmē, ka pavasarī un rudenī šeit pali ir raksturīgi. Šobrīd galvenokārt applūdis Pilssalas tālākais gals, un iedzīvotāji var aizkļūt līdz Pilssalas skatu tornim.

E.Nordmanis un arī G.Reinsons atzīst, ka stāvoklis nav tik draudīgs kā 2010. un 2013. gada pavasarī, kad Pilssala bija divus metrus zem ūdens. “Zirgiem piebarošanas vieta ir ierīkota aiz Pilssalas skatu torņa, kur ir nedaudz augstāks, līdz ar to viņi tur var droši uzturēties. Taču kāds no bara gudrajiem tomēr bija izdomājis, ka tā vieta ir jāpamet – vakar no rīta pulksten 7.30 viņi bija atbriduši uz sauszemes pleķi pie Bērnu un jaunatnes sporta skolas airēšanas bāzes. Cerēju, ka dienas gaitā zirgi aizstaigās atpakaļ, kur viņiem galds jau ir klāts, bet nē. Tāpēc šodien sāku siena vešanu uz šo vietu, lai varētu tos piebarot,” stāsta zirgu uzraugs, papildinot, ka lielais bars ir sadalījies divās daļās – kāds ērzelis ar trim ķēvēm tomēr uzturas pie skatu torņa. “Viņš bažījas, ka kāds viņam neatņem tās dāmas, tālab no lielā bara ietur distanci,” novērojumos dalās zirgu uzraugs. Viņš gan atklāj, ka šobrīd zirgi īpaši jāpieskata, jo tie atrodas tuvāk pilsētai iežogotā teritorijā, taču jāuzmana vai neatrod kādu “vājo punktu” žogā un neaizstaigā uz pils parku.  

Jāpiebilst, ka, neraugoties uz skarbajiem apstākļiem, ķēves šobrīd ir gaidībās. Jau tuvākajās nedēļās pasaulē jānāk pirmajiem kumeļiem.

Foto: Einārs Nordmanis, Jelgava.lv