Jelgavā notiek dzejas festivāls “Page Break”; “Zemgales Ziņas” intervē festivāla organizētāju Madaru Gruntmani-Dujanu

Madara Gruntmane-Dujana sarunā ar Mārtiņu Mārci Beitiņu stāsta, kāpēc dzejas festivāls “Page Break” notiek tieši Jelgavā, kas šogad tajā būs citādi, dalās ar pārdomām par to, cik viegli vai grūti ir šādu pasākumu organizēt Latvijā, kā arī ieskicē savus līdz šim izdotos dzejas krājumus.

– Tu organizē “Page Break” kopā ar savu vīru turku dzejnieku Efi Dujanu, kurš veido vēl kādu dzejas festivālu Stambulā. Kas tas ir par pasākumu?

Tas ir Stambulas festivāls “Offline”, ko viņš organizē jau piecus gadus. Esot tam klātesoša, es ļoti pārdomāju kultūras nozares situāciju Latvijā. Ņemot vērā, ka mums ir iespēja saņemt valsts un pašvaldības atbalstu, piesaistīt Eiropas fondu finansējumu, mēs esam stipri labākā situācijā nekā Turcijā. Mēs esam brīvi vārdā, mēs esam brīvi savos uzskatos, mēs drīkstam tos paust, un arī festivāls Jelgavā, salīdzinot ar to, kā notiek Stambulā, ir neiespējami brīnišķīgs, jo, piemēram, tur, ja tu neesi Redžepa Tajipa Erdogana atbalstītājs, tas automātiski nozīmē tikai to, ka nekādu finansējumu nesaņemsi. Es tik tiešām Stambulā nezinu nevienu spriestspējīgu dzejnieku, kurš piedalītos festivālā, kur tiktu pārstāvētas valdošās varas vērtības.

– “Page Break” nonāca mūsu pilsētā, jo tu biji projekta “Jelgava – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” darba grupas vadītāja?

Es zināju, ka “Page Break” nevēlos organizēt Rīgā, jo tā ir pārbagāta ar dažnedažādiem notikumiem. Protams, būtu vienkāršāk to uztaisīt Rīgā un arī daudz vieglāk nodrošināt festivālam paprāvu pulciņu apmeklētāju. Tomēr Rīga ir tik ļoti piesātināta ar kultūras pasākumiem, kas, nenoliedzami, ir ļoti forši, un tā ir jābūt galvaspilsētā, bet man šķita, ka Jelgava, kas nebūt nav tālu no Rīgas, atrodas skaistā vietā pie divām upēm un ir ar bagātu vēsturi, ir piemērota vieta festivālam. Arī uzaicinājums startēt kā projekta vadītājai, rakstot Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumu, bija kā iegansts nosliekties par labu Jelgavai, jo šis festivāls un šī ideja likās ļoti cienīga tieši Jelgavai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai. Protams, projekts tika rakstīts ar domu, ka Jelgava uzvarēs, taču, kā tagad zinām, titulu ieguva Liepāja, bet idejas jau tāpēc nekur nepazuda.