Sakarā ar dabasgāzes cenas kāpumu aizvien vairāk sabiedrisko ēku Jelgavā tiek pieslēgtas uzņēmuma “Gren” centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kurā siltums galvenokārt tiek saražots, izmantojot šķeldu biomasas koģenerācijas stacijā.
Deviņdesmitajos ziemā pilī bija tikai plus astoņi
Starp apkures sistēmas mainītājiem ir arī divpadsmit lielas ēkas Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), kas 90. gadu sākumā atvienojās no pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas un vairāk nekā divdesmit gadu kurināja ar dabasgāzi, kas bija izdevīgāk. Augstskolas saimnieciskais direktors Andrejs Garančs teic, ka pāreja uz “Gren” siltumapgādes sistēmu notiks pakāpeniski, jo LLU saimniecība ir liela. “Daži līgumi ir noslēgti, un plānots, ka līdz jaunajai apkures sezonai “Gren” centralizētajai siltumapgādes sistēmai varētu tikt pieslēgtas vairākas ēkas – kā viena no pirmajām Vides un būvzinātņu fakultātes vienpadsmit stāvu ēka Akadēmijas ielā 19,” stāsta A.Garančs. Savukārt Jelgavas pils, kurai vienmēr bijusi sava apkures sistēma, ir atsevišķa problēma. Pils pagaidām tiek apkurināta ar dabasgāzi. Par jaunajām tehnoloģijām, piemēram, saules enerģijas izmantošanu LLU apkurē, A.Garančs teic, ka par to risinās sarunas ar Ekonomikas ministriju.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties ZZ.lv abonementu:
"ZZ.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē ZZ.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā ZZ.lv kontā.
Reklāma