Jelgavas novada pašvaldība budžetu pieņem strīdoties

Visu plānoto izdevumu segšanai būs nepieciešams 11,8 miljonu eiro aizņēmums.

Ar valdošās koalīcijas deviņām balsīm, septiņiem opozicionāriem balsojot “pret”, bet trīs deputātiem balsojumā nepiedaloties, otrdien tika apstiprināts Jelgavas novada pašvaldības 2025. gada budžets.

Informācija pašvaldības mājaslapā liecina, ka 2025. gadā ieņēmumi ir prognozēti 72,7 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi – 89,3 miljonu eiro apmērā. Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem un uzņemto saistību atmaksu 2,1 miljona eiro apmērā paredzēts segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā – 7,6 miljoni eiro – un piesaistot Valsts kases aizņēmumu 11,8 miljonu eiro apmērā. Naudas atlikums 2025. gada beigās paredzēts 552 tūkstoši eiro.

ES fondu finansēto projektu īstenošana veido 39% no kopējiem pašvaldības ieņēmumiem.

Kā ierasts, liela daļa no budžeta izdevumiem (46% jeb 41 miljons eiro) aiziet izglītībai. Tai skaitā šogad 47 tūkstotis eiro paredzēts dalībai XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Ekonomiskās darbības sadaļā plānoti izdevumi 16,7 miljonu eiro apmērā jeb 19% no budžeta izdevumiem.

Vispārējiem vadības dienestiem paredzēti 4,5 miljoni eiro jeb 5% no budžeta. Vides aizsardzībai atvēlēti 2,3 miljoni eiro jeb 3% no izdevumiem. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai plānoti 0,8 miljoni eiro jeb 1%. Tie būs izdevumi civilajai aizsardzībai, dabas stihiju seku likvidēšanai, tostarp ģeneratoru un dzeramā ūdens tilpņu iegādei, patvertņu iekārtošanai un tamlīdzīgi.

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai paredzēts tērēt 7,6 miljonus eiro jeb 9% no budžeta.

Atpūtai, sportam un kultūrai šogad plānoti 4,8 miljoni eiro jeb 5%. Sociālajai aizsardzībai atvēlēti 11,7 miljoni eiro jeb 13% no budžeta. Šajā sadaļā iekļauta sociālo pakalpojumu centru, sociālo aprūpes un rehabilitācijas centru, aktivitāšu centru uzturēšana, kā arī izdevumi pašvaldības sociālajiem pabalstiem.

Pašvaldība uzsver, ka aizvien nozīmīgāku lomu sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā ieņem dažādi sabiedrības līdzdalības veidi, kas veicina demokrātiju. Tā no šī gada Latvijas pašvaldībās ieviests līdzdalības budžets, kuru izlieto tā, kā nobalsojuši iedzīvotāji. Jelgavas novadā tam tiks tērēti 35 000 tūkstoši jeb apmēram 0,1% no pašvaldības ienākumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldība plāno ieguldīt investīciju projektos, tostarp ņemot aizņēmumus Valsts kasē un piesaistot ES fondu līdzekļus. Tādi ir būvprojekta izstrāde ceļa Brankas–Tiltiņi asfalta seguma atjaunošanai, Skolas ielas Ozolniekos asfalta seguma atjaunošanas projektēšana, sociālā aprūpes centra “Zemgale” 1. stāva B korpusa gaiteņu remonts, Vircavas pamatskolas un Staļģenes pamatskolas infrastruktūras pilnveide un aprīkošana, būvprojekta izstrāde Lielplatones pamatskolas–atbalsta centra pilnveidei, Ozolnieku vidusskolas ēkas sporta infrastruktūras uzlabošanai. Līvbērzes pagasta Vārpas ciemā un Vircavas pagasta Mazlauku ciemā tiks izbūvēti āra strītbola laukumi, tiks labiekārtots Elejas muižas parks, pabeigti vērienīgie Zaļenieku pagasta kultūras nama energoefektivitātes uzlabošanas un re­staurācijas darbi, kā arī daži citi projekti.

Jelgavas novada domes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāja Dina Tauriņa secina, ka visu plānoto izdevumu segšanai būs nepieciešams aizņēmums. D. Tauriņa atzīst, ka šī budžeta plānošana bija grūts izaicinājums, ko radīja iepriekšējos periodos pieņemtie lēmumi – gan par atlīdzības palielināšanu, gan maksājumu pārcelšanu uz 2025. gadu, kā arī ieņēmumu samazinājums no nekustamā īpašuma pārdošanas.

Jelgavas novada domes deputāts Uldis Ainārs (līdz 7. janvārim domes priekšsēdētājs), kas ieguldījis lielu darbu budžeta sastādīšanā, spriež, ka pašvaldības reformas, lai atlīdzības fondu mazinātu, varētu būt īstenojamas tikai pēc jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.

Deputāts Dainis Liepiņš ar gandarījumu secina, ka, lai arī apstiprinātais budžets ir ļoti “samocīts”, tas tomēr dod zināmu virzību uz priekšu un stabilitātes sajūtu gan administrācijā strādājošajiem, gan uzņēmējdarbības videi, gan iedzīvotājiem.

Savukārt opozīcijas deputāte Lolita Duge uzskata, ka budžets nav sabalansēts. Viņa to salīdzina ar “deķīti, kuru rauj uz visām pusēm” un kas ir “tuvu plīšanai”. “Gribas visu visiem, bet naudas nav! Vēl tik priekšā iet Valsts kasē lūgt aizdevumu, bet ja nedos?” jautā deputāte.
— Gaitis Grūtups

Jelgavā – cik ieņems, tik tērēs

Informācija Jelgavas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā liecina, ka šonedēļ Jelgavas dome apstiprināja sabalansētu 2025. gada budžetu, kurā izdevumi un ieņēmumi ir 134 miljoni eiro.

Pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne uzsver, ka šogad no ES fondiem ir piesaistītas vislielākās investīcijas – gandrīz 20 miljoni eiro. I. Škutāne atzīmē, ka šogad nozīmīgākais projekts nešaubīgi ir Zemgales industriālā parka infrastruktūras izveide. Tiek pārbūvēta Atmodas iela, Meiju ceļš, Slokas un Lapskalna iela. “Jau tagad varam teikt, ka uzņēmēju investīcijas jaunu ražotņu izveidē šajā teritorijā pārsniegs 100 miljonus eiro,” sola I. Škutāne. “Spēcīga un attīstīta uzņēmējdarbība ir pilsētas pamats, jo uzņēmumi, kuri rada darba vietas, ražo produkciju un maksā nodokļus, ir svarīgākais, kas ļauj pašvaldībai iegūt finansējumu, lai tālāk varētu uzturēt nozares, kuras pašas nepelna, un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Un tādas ir praktiski visas pašvaldības pārziņā esošās nozares – izglītība, pilsētas infrastruktūras uzturēšana, sociālā aizsardzība, drošība, kultūra un sports. Tieši tāpēc pašvaldība iegulda ievērojamus resursus, lai attīstītu uzņēmējdarbības infrastruktūru Jelgavā un piesaistītu investīcijas arvien jaunu projektu realizācijai, kuru rezultātā pilsētā darbu sāk jauni uzņēmumi,” pašvaldības mājaslapā skaidro izpilddirektore.

2024. gadā pašvaldība turpināja sakārtot arī Lielupes industriālā parka infrastruktūru, kur A. Prohorova ielā top zirņu proteīna rūpnīca, kur līdz 2026. gadam investors plāno ieguldīt 114 miljonus eiro un kur tiks radītas vairāk nekā 70 darba vietas.

Vēl viens nozīmīgs darbs pašvaldībai šogad būs aizsardzības stiprināšana. “Strādājam ar valsts institūcijām, lai piesaistītu līdzekļus un pilsētā izveidotu pilnībā aprīkotas patvertnes iedzīvotājiem dažādām krīzes situācijām. Tāpat gatavojamies realizēt vairākus apjomīgus projektus plūdu draudu mazināšanai, kur tuvākajos gados ieguldīsim ap 11 miljoniem eiro,” atzīmē I. Škutāne.

Domes deputāts Uldis Dūmiņš atzīst: “Ja vērojam notiekošo citās Latvijas pašvaldībās, tad jāsaka, ka Jelgavā budžets ir labi pārdomāts.” Vienīgi, viņaprāt, vairāk līdzekļu varēja veltīt pilsētas ielu sakārtošanai.

Savukārt deputāts Andris Tomašūns, kas balsoja pret piedāvāto 2025. gada budžeta projektu, uzsver, ka budžets sabalansēts, pārceļot aizņēmumu atmaksu par pāris gadiem. Tie būs jāatmaksā jau šogad jūnijā ievēlētās jaunās domes darbības laikā.

Deputāti Andris Tomašūns un Gunārs Kurlovičs uzsver, ka pašvaldība par maz plāno tērēt jelgavnieku drošībai. Turklāt budžetā nav paredzēti līdzekļi Ukrainas atbalstam.
— Gaitis Grūtups

Zirņu proteīna rūpnīcai būvē pamatus

SIA “ASNS Ingredient” zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumā Jelgavā šobrīd notiek aktīvi būvdarbi. Būvnieki veic ārējo tīklu izbūvi, tiek urbti pāļi un betonēti ēku pamati. Lielāko daļu ēku plānots uzbūvēt līdz vasaras beigām, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža norāda, ka ir paveikti meliorācijas darbi un notiek ēku pamatu būvniecība. “Tuvāko pāris nedēļu laikā esam iecerējuši sākt ēku celtniecību un jau maijā plānojam pabeigt pirmo – gatavās produkcijas noliktavu, kas ir lielākā no ēkām. Pārējās telpas rūpnīcas kompleksā tiks atvēlētas ražošanai un varētu būt gatavas vasaras beigās. Šajā laikā ceram saņemt arī pasūtītās iekārtas,” stāsta E. Ruža.

Zirņu proteīna rūpnīcas projekta ideja radās, reaģējot uz globālām tendencēm. Proti, pieaugot iedzīvotāju skaitam pasaulē, pakāpeniski sāk pietrūkt lauksaimniecībai noderīgas zemes, lai saražotu dzīvnieku izcelsmes proteīnu – olbaltumvielas. Kā piemērotākie olbaltumvielu kultūraugi ir atzīti zirņi, un tieši zirņu proteīna izolāts ir pieprasītākā izejviela gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā.

Projektam nepieciešamo zemi Prohorova ielā 13 uzņēmums no Jelgavas pašvaldības izsolē iegādājās 2022. gadā. Projektētā apbūves platība ir 26 300 kvadrātmetru.

Jaunās rūpnīcas izveidē plānots ieguldīt 114 miljonus eiro un būvniecību pabeigt 2026. gada beigās.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.