LETA
Jelgavas novadā Ukrainas bēgļu izmitināšanas vietas ir aizpildītas, informē Jelgavas novada pašvaldībā.
Pašlaik Jelgavas novadā izmitināti aptuveni 330 bēgļi.
Pagaidām bēgļi vēl nav jāizmitina, piemēram, sporta zālēs vai skolu aktu zālēs, jo notiek rotācija – daži aizbrauc, piemēram, uz citām pašvaldībām vai uz Ukrainu, un daži ierodas Jelgavas novadā, skaidro pašvaldībā.
Arī Jelgavas novads ir pieteicis perspektīvā pielāgot gultas vietas ar valdības atbalstu.
Pašvaldībā informē, ka, ja gadījumā radīsies straujāks pieplūdums, tad gan bēgļus nāktos izmitināt skolās vai sporta hallēs, bet pagaidām šāda situācija neveidojas. Savukārt saistībā ar ēdināšanu lielāko izaicinājumu sagādā tas, ka lielā daļā pašvaldības nodrošinātajās izmitināšanas vietās bēgļiem pagaidām nav iespēju pašiem pagatavot ēdienu, taču pašvaldība plāno pielāgot telpas, lai būtu iespēja pagatavot maltītes.
Pašvaldības ieskatā ilgtermiņa atbalsta plānos būtu jāiekļauj iespējas radīt darba vietas pēc iespējas tuvāk ukraiņu dzīvesvietām – gadījumā, ja bēgļi uzturas ilgāk par 90 dienām, ir darba iespējas un valsts sociālā aizsardzība personām, kam tas pienākas.
Pašvaldības ieskatā šī kara krīze lokāli Latvijā nav atrisināma, ja karadarbība ieilgs. Gada griezumā izdevumu kopums nav pa spēkam ne pašvaldības, ne valsts budžetam. Pašvaldības uzskata, ka jābūt Eiropas Savienības finanšu programmai, kā šo krīzi risināt – līdzīgi kā Eiropas Savienība risināja krīzi pandēmijas laikā.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka pēc pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma par līdzšinējā atbalsta pagarināšanu par 30 dienām Ukrainas bēgļiem izmitināšanas un ēdināšanas jomā divu nedēļu laikā ir jārod vidēja un ilgtermiņa risinājumi Ukrainas bēgļu atbalstam.
Foto: no arhīva
Reklāma