Jelgavas pilī apskatāma unikāla augšņu kolekcija no Ukrainas

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) galvenajā mītnē – Jelgavas pilī – interesentiem ir iespēja apskatīt unikālu augšņu kolekciju no Ukrainas, kas glabājas Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūtā jau nepilnus 60 gadus, informē LLU.

Savulaik augšņu paraugus ekspedīcijas laikā Ukrainā ieguvuši un uz Latviju atveduši universitātes mācībspēki, lai radītu studējošajiem priekšstatu par augsnēm, kas nav sastopamas Latvijā. Kolekcija apmeklētājiem apskatāma pils dienvidrietumu spārna cokolstāvā (ieeja no pagalma).

LLU Lauksaimniecības, Meža un Vides un būvzinātņu fakultātēs tiek īstenotas vairākas studiju programmas, kurās studējošie detalizēti pēta un iepazīst Latvijā sastopamās augsnes, lai iegūtās zināšanas vēlāk izmantotu savā profesionālajā darbībā. Līdz ar to jau vairāku gadu desmitu garumā Augsnes un augu zinātņu institūta Augsnes un agroķīmijas nodaļā tiek veidota un glabājas plaša augšņu profilu kolekcija. Lielākoties to veido Latvijas augšņu paraugi, kurus vākuši gan mācībspēki, gan pētnieki un tehniskais personāls, kuri savu profesionālo darbību veltījuši augsnes zinātnei un agroķīmijai.

“Mūsu kolekcijā atrodas gandrīz visi Latvijā sastopamie augšņu tipi un to profili. Augsnes profilu kolekcija ir īpaša, jo tajā ietilpst reti sastopamu augšņu vai kā citādi unikāli augšņu profili. Daļa no tiem glabājas nodaļas izveidotajā Augsnes muzejā, savukārt liela daļa ir eksponēta Jelgavas pils rietumu spārna 1. stāva gaitenī, kur tie ir pieejami gan studentiem studiju procesā, apgūstot augšņu diagnostikas pamatus, kā arī jebkuram interesentam,” stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes vadošā pētniece Ilze Vircava .

Pētniece skaidro, ka daļa no augšņu profiliem tiek izmantoti nevis kā eksponāti, bet gan kā studiju darba materiāls, ar ko studenti var darboties praktiski, nosakot augsnes īpašības, mēģinot identificēt augsnes tipu. Pēdējie ar laiku iet bojā, tādēļ augšņu profilu atjaunošana ir nepieciešams, sistemātisks un plānots darbs visā Augsnes un agroķīmijas nodaļas pastāvēšanas laikā.

Interesanti, ka Latvijas augšņu kolekciju papildina arī 10 paraugi no Ukrainas. Tie nākuši no dažādiem Ukrainas reģioniem. Uz Jelgavu tie atceļojuši jau 1963. gadā, kad ekspedīcijā uz Ukrainu bija devušies augsnes pētnieki A.Kurčins, H.Mežals, K.Bambergs, Z.Maldavs, V.Freivalds, M.Zupiķe.

Augsnes un agroķīmijas laboratorijas vadītāja, pētniece Ieva Erdberga atklāj, ka sākotnējais mērķis Ukrainas augšņu profilu izveidei ir bijusi vēlme papildināt vietējo augšņu profilu kolekciju. Ņemot vērā augšņu profilu dažādību, iespējams, kolekcijas veidotāji gribējuši parādīt citviet raksturīgos augšņu procesus, kas nav sastopami Latvijas teritorijā. Kā viens no piemēriem minama augšņu pārsāļošanās, kā rezultātā veidojas solončaku augsnes.

Ukrainā, kas aizņem vairāk nekā 60 miljonus hektārus, ir sastopama apmēram puse no pasaules augšņu datu bāzē atrodamajiem augšņu tipiem, kuru veidošanos un dažādību nosaka vairāki ietekmējošie faktori – klimats, ģeoloģija, veģetācija, reljefs, zemes lietošanas veids un citi.

“Vērtīgākās no Ukrainas augsnēm ir melnzemes jeb kā tās starptautiski dēvē “Chernozems”. Lai gan šis tips sastopams citviet Eiropas dienvidu daļā un Āzijas teritorijās, Ukrainā, īpaši Harkivas reģionā atrodamas pašas vērtīgākās mūsu planētas Chernozema platības. Chernozema kvalitātes galvenās iezīmes veidojis tāds apstākļu kopums, kāds Latvijā nav sastopams. Ja salīdzinām tās ar Latvijas situāciju, tad tās ir augsnes, kas varētu būt veidojušās Zemgales līdzenumā, kur arī sastopami māla un smilšmāla cilmieži un ir piemērots reljefs. Tomēr Latvijas teritoriju 10-12 tūkstošus gadus atpakaļ klāja ledājs, kamēr Ukrainas dienvidos turpinājās augšņu veidošanās process. Tāpat Latvijas teritorijā nav iespējama Chernozemu veidošanās lielās nokrišņu summas dēļ (vidēji 550-750 mm gadā), kas pastāvīgi izskalo jebkuru Latvijas augsni. Tikmēr labākie Chernozemi veidojušies vietās, kur nokrišņu summa ir apmēram 400-450 mm gadā, kas nodrošina vienlaicīgi aktīvu humusa veidošanos, vienvērtīgo jonu izskalošanos un divvērtīgo jonu saglabāšanos augu sakņu zonā. Šis kopums attiecīgi veido nenovērtējamo Ukrainas augšņu bagātību,” skaidro I.Erdberga. 

Savukārt I.Vircava stāsta, ka Ukrainas ziemeļu-austrumu reģionos ir izplatītas tādas augsnes kā Albiluvisols, Phanozems un Histols, kas ir plaši sastopami jauktajos skujkoku-lapkoku un lapu koku mežos Krievijas līdzenuma auksta mērenā klimata joslā. Ziemeļu-rietumu daļā dominē Histosols. Histosolu un Gleysols augsnes izplatītas pārpurvotās ieplakās. Austrumu un Ziemeļu daļu galvenokārt klāj jau minētais Chernozems. Chernozems un Fluvisols ir atrodamas lēzenās Dņepras un to pieteku ielejās. Pazeminājums starp Krimas pussalu un Chernozemu izplatības areālu saistāms ar dažādu veidu sasāļotam augsnēm.

Lauksaimniecības fakultātes kolekcijā atrodami Ukrainas augšņu profili no Krimas pussalas, Askānijas – Nova biosfēras rezervāta Hersonas apgabalā, Bila-Cerkvas rajona Kijivas apgabalā un Čerņihivas apgabala.

I.Erdberga atklāj, ka kolekcijā plaši pārstāvētas Chernozema augsnes, kas izplatītas centrālajā Ukrainas daļā un uzskatāmas par auglīgākajām augsnēm pasaulē. Tām ir bieza velēna un bagātīgs organiskās vielas un augu barības elementu saturs. Šīs auglīgās augsnes aizņem gandrīz pusi no Ukrainas teritorijas un 68 procentus no aramzemes. Chernozems auglību nosaka tās fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības un īpaši to minerālais sastāvs, organiskās vielas daudzums un bioloģiskā aktivitāte, kas padara šīs augsnes par pievilcīgām dažādu kultūraugu audzēšanai, tostarp graudaugiem un eļļas augiem.

Tāpat aplūkojami arī Kastanozema profili, kas aizņem vismazākās platības Ukrainas dienvidu un austrumu reģionos, turklāt virzienā no dienvidiem uz Melno jūru ir novērojama to sasāļošanās. Kastanozema augsnes ir līdzīgas Chernozema augsnēm, bet tās pakļautas intensīvākai augu barības elementu izskalošanai. Kastanozema augsnes ir porainas, auglīgas un veido labas lauksaimniecības zemes. Vairumā gadījumu to augsnes reakcija ir neitrāla vai viegli skāba.

Vienā no paraugiem vērojama Gleysola augsnes, kas ir ilgstoši piesātinātas ar gruntsūdeņiem, līdz ar to izmantošanai lauksaimniecībā nepieciešams ierīkot drenāžas sistēmu, lai pazeminātu gruntsūdeņu līmeni. Unikāls ir arī kolekcijā atrodamais Solončaka augsnes paraugs, kas iegūts Sivaša ezera krastā Azova jūras rietumu līcī. Diemžēl laika gaitā informācija par viena parauga ieguves vietu ir zudusi, taču arī tas ir daļa no kolekcijas. Lai gan podzolētās augsnes aizņem 1/5 daļu no Ukrainas teritorijas, Ukrainas augšņu profilu kolekcijā šī tipa augsnes nav pārstāvētas.

Šobrīd Ukrainas augšņu kolekcija pieejama atsevišķi no pārējās kolekcijas un izvietota Jelgavas pils dienvidrietumu spārna cokolstāvā, kur ieeja tiek organizēta no pagalma.

Ar nelielās izstādes palīdzību pētnieki aicina interesentus iepazīt Ukrainas augsnes un finansiāli atbalstīt LLU sadarbības universitāti – Ukrainas Nacionālās Dzīvības un vides zinātņu universitāti (National University of Life and Environmental Sciences of Ukraine), šim nolūkam izmantojot LLU izveidoto ziedojumu kontu.

Sīkāka informācija par ziedojumu vākšanu ir pieejama www.llu.lv.

Foto : LLU