Jelgavas Zemessardzes bataljona sākums bildēs

Atsaucoties uz 6. marta numurā publicēto rakstu “Vecie zemessargi tur pulveri sausu”, redakcija saņēma bilžu sūtījumu no Jelgavas 52. kaujas atbalsta bataljona. Fotostāsts ir par vienības gada jubilejas svinībām 1992. gada septembrī. Dokumentos ierakstīts, ka bataljona dibināšanas datums ir 1991. gada 9 septembris. Izrādās, bilžu no šī notikuma ir daudz. Tikai diemžēl, laikam ritot, arvien mazāk ir cilvēku, kuri spēj pastāstīt par cilvēkiem un notikumiem, kas redzami fotogrāfijās. Redakcija aicina atsaukties lasītājus, kuri var pastāstīt par Zemessardzes pirmssākumiem.

Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās jau 1991. gada janvārī Rīgā barikādēs, kad 45–50 tūkstoši vīru un arī sievu kailām rokām neapbruņoti aizsargāja valstiski svarīgākos objektus – televīzijas torni, telegrāfu, valdības māju un parlamenta ēku. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā saasinājās politisko spēku par un pret neatkarību konfrontācija. Sākās uzbrukumi uz Latvijas valsts robežas noliktajiem muitas posteņiem, tika spridzināti pieminekļi, izteikti draudi arī cilvēkiem.

1991. gada 21. augustā Krievijā, Maskavā, izgāzās militārais pučs. Baltijas valstu neatkarība tika starptautiski atzīta. Un jau 1991. gada 23. augustā, kad vēl nebija izveidota Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, tika pieņemts likums “Par Latvijas Zemessardzi”, kas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Tā pakļāvās tieši Latvijas Republikas Augstākajai Padomei, lielā mērā tagad šīs funkcijas pilda Saeima. Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs bija arī Zemessardzes priekšnieks. Tas vien norāda, cik svarīga loma bija piešķirta valsts aizsardzībai. Zemessargiem trūka ieroču. Veterāni atceras, ka pirmā valsts, kas Latvijai tos pārdeva, bija Ukraina.

Septembrī visā Latvijā sākās Zemessardzes bataljonu formēšana. 9. septembrī kārta pienāca Jelgavas bataljonam. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku, pēc gada brīvprātīgo skaits sasniedza gandrīz 17 tūkstošus.

Sākotnēji Zemessardzes galvenie uzdevumi bija piedalīties Latvijas Republikas aizsardzībā, aizsargāt svarīgus valsts, pašvaldības un saimnieciskos objektus, iedzīvotājus un viņu mantu no noziedzīgas rīcības, ja nepieciešams, sniegt palīdzību robežapsardzības spēkiem, policijai un muitas iestādēm, palīdzēt valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī iedzīvotājiem dabas un ekoloģisko katastrofu, stihisko nelaimju, lielu saimniecisko avāriju gadījumos un to seku likvidācijā. Zemessargi arī novēroja PSRS karaspēka daļas, kas vēl līdz 1994. gada 31. augustam atradās Latvijā.

Sākot ar 2000. gadu, pakāpeniski tika apvienotas sākotnēji izveidotās Zemessardzes brigādes un bataljoni. Tie tika pievienoti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) veidu un vienību sastāvam. Tomēr tikai 2010. gadā tika pieņemts jaunais Zemessardzes likums, kurā noteikts, ka Zemessardze ir NBS sastāvdaļa un tās mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Baltijas valstis tad jau bija iestājušās NATO, un tas jau arī prasīja, lai Zemessardzes vienības iekļautos NBS struktūrā un operatīvajā vadības sistēmā.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

+ 1