Jūlijs pasaulē un Jelgavā

Dzejnieks Andrejs Irbe par šo vasaras mēnesi rakstījis:
Zem jūlija mēness pa skarainām smilgām gar govīm Laima brien. Dieviete, kādēļ tev dzejnieces vārds? Neteikšu. Rīts jau. Suņi sāks riet. Ticu. Nevar. Un laiks ir tāds: pa šauru ežu ir jāiet, kad bīskaps Alberts un vikingu laivas ar suņu kravu pa Daugavu brauc. Tavs Dieviņš baltais šūpojas brūnaļas ragā, tavs jumis vikinga saujā dīgst. Bet jūlija mēness ir medains, mirkst medū lapseņu kājas. Lai svētbilžu dievmāte kliedz, mēs paliksim pirtsslotā.
Paši sava laika pareģi
Jūlijs ir vasaras vadošais mēnesis. Siena un liepziedu mēnesis. Ja jūlija sākumā vēl ziedu laiks, tad beigās jau ražas laiks. Jūlijs ir siltākais un nokrišņiem bagātākais vasaras mēnesis. Ticējums saka, ja ir silts jūlijs un vēss augusts, tad būs auksta ziema.
10. jūlijā – Septiņu brāļu diena. Ja šajā dienā ielīst, līs septiņas nedēļas. Ja spīd saule – tā spīdēs septiņas nedēļas no vietas.
12. jūlijā – Vecie Pēteri. Laiks, kad vasara birdina pirmās asaras un ziemeļvējš norauj pirmās lapas. Šajā dienā jau visas lakstīgalas apklusušas un dzeguzes beigušas kūkot. Ja diena skaidra, būs bagāts gads un labas ražas. Zeltains rīts – jauks siena laiks.
20. jūlijā – Pērkona diena un Pūķa nakts. Diena, kurai saikne ar ticību Pērkonam. Tāpat arī vēlāk sekojošā Madaļa (Madalēna), kas ir 22. jūlijā. Pūķis simbolizē krītošās zvaigznes (perseīdas). Kurš šajās dienās šķūnī bāž vai kaudzē met sienu, to nosperšot Pērkons.