Kā palīdzēt augiem pēc ilgstošas peldes

28. un 29. jūlijā 24 stundu laikā Jelgavā nolija divu mēnešu nokrišņu norma. Milzīgā ūdens masa klāja arī dārzus. Dažviet virs ūdens bija tikai augu augšējās lapas.

Dārzkopības institūta vadošās pētnieces Ilzes Grāvītes dārzā Jelgavā viesojāmies piecas dienas pēc lietavām. Ūdens dārzā vairs nav, bet zeme ir pārmitrināta. Dārzā aug tomāti, gurķi, augļu koki, krūmi un daudz dažādu puķu. Tomāti sastādīti lielos podos un atrodas pie saimniecības ēkas sienas, kas tos paglābis no vētras, bet ūdens bijis līdz pašai podu malai. Ar profesionāļa aci aplūkojusi tomātus, kuru zaros jau redzami augļi, Ilze noteic: “Te vajadzētu visam būt kārtībā, jo galotnes centri ir veseli. Dažas samelnējušās lapas jānoņem. Tam nevajadzētu radīt problēmas. Var redzēt, ka augšanas aktivitāte nav pazaudēta.”

Daudz bēdīgāks skats paveras uz hortenziju krūmiem. Ziedu galvas jau sabrūnējušas, lapas apvītušas. Dārza saimniece rāda uz hortenziju kātiem, kas visdrīzāk aizies bojā, jo miziņa uz kātiem sažuvusi. “Problēma ir tā, ka tik ilgi saknes stāvēja ūdenī. It kā ūdens ir daudz, bet kāti sažūst. Dzīvojot tādā bezskābekļa vidē, izdalās spirta savienojumi, kas saindē augu.” Ja tomēr skaisto hortenziju gribas mēģināt glābt, Dārzkopības institūta vadošā pētniece iesaka pamatīgi apgriezt augu, nežēlojot atlikušos ziedus, jo jebkuram augam, kas tā ir cietis, svarīgākais ir samazināt zaļo masu. Arī vairums viengadīgo puķu savu krāšņumu, visticamāk, neatgūs.

Pēc tik ilgstošas atrašanās ūdenī visiem augiem nepieciešams skābeklis, tāpēc zeme visās dobēs steidzami jāuzrušina. Turklāt jāņem vērā, ka dabiskie palīgi – sliekas – lielākoties ūdenī ir gājuši bojā. I. Grāvīte stāsta, ka dārzā bijis daudz slieku, bet nu tās visas beigtas: “Kad bija tas ūdens, viņas kā balti striķi peldēja. Nobeigušās, tas nozīmē, ka slieku, kas irdina augsni un palīdz to uzturēt auglīgu, tur vairs praktiski nav.”

Augļu koki, kuriem ūdenī stāvēja tikai saknes un daļa stumbra, pašreiz izskatās diezgan labi. Tomēr, vai tā tiešām būšot, rādīs laiks. Sekas varētu parādīties arī nākamajā gadā, kad sāks strauji sveķot koksne.

Foto: KĀDA ACULIECINIEKA FOTO – viņa dārzs lietavās bija pārplūdis, un augi atradās ūdenī. DĀRZKOPĪBAS INSTITŪTA vadošā pētniece Ilze Grāvīte iesaka augiem, kas ir cietuši no plūdiem, samazināt zaļo masu.