Kā regulēt “emociju katliņa” vārīšanos?

Parasti ar emociju regulāciju mēs saprotam nepatīkamo, grūto emociju apstrādi, piemēram, bailes, dusmas, skumjas, taču arī pārlieku liela patīkamo emociju izpausme var nodarīt kaitējumu bērniem, tāpēc ir svarīgi, ka bērni mācās savas emocijas regulēt. Pedagogi un vecāki var palīdzēt, rādot piemēru, kā reaģēt dažādās situācijās, kā izturēties un ko iesākt, kad notiek kas negaidīts. Taču nekas nestrādā tik labi, cik mūsu pašu rīcības piemērs. Bērni ir kā sūklīši, kuri mācās, vērojot pieaugušos. Par to stāsta Baiba Kalnciema, psiholoģe, pedagoģe, apzinātības programmas īstenotāja bērniem Latvijā un grāmatas “Kāpēc esmu uztraucies?” autore.
Ko nozīmē attīstība?
Psiholoģe bērna attīstību salīdzina ar zieda uzplaukšanu. Pamazām attīstās prasmes, bet, līdzko bērns iemācās staigāt, paplašinās viņa redzesloks. Līdzīgi ir arī emocionālajā pasaulē – mainās bērna skats uz pasauli.
Ir septiņas galvenās sfēras, kurās tiek apskatīta bērna attīstība: motoriskā, kognitīvā, valodas attīstība un komunikācija, pašaprūpes spējas, emocionālā attīstība, sociālā attīstība un saskarsmes iemaņas.
B.Kalnciema stāsta par gadījumu no savas prakses, kad mamma uz 1. klasi atved bērnu un pedagogiem stāsta, ka bērniņš mazliet prot lasīt un rēķināt, taču nemāk aiztaisīt pogas un aizšņorēt kurpes, un māte lūdz pasekot līdzi un palīdzēt. Diemžēl gadās arī galējības, bet bērna attīstībai jābūt vispusīgai.
Bērnam ir ļoti svarīgi attīstīt pašcieņu, spēlēties prasmi un fantāziju, spēju koncentrēties un risināt grūtības, empātiju un saskarsmes iemaņas, emociju pašregulāciju un savaldīšanos.