Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs šogad papildinājis savu mājas aptieciņu

Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa jaunākā pētījuma dati liecina, ka šī gada ģeopolitiskie notikumi pasaulē atstājuši ietekmi uz iedzīvotāju paradumiem. Gandrīz katrs otrais pētījuma respondents atzinis, ka šo notikumu iespaidā šogad papildinājis savu mājas aptieciņu, lielākoties iegādājoties pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus, kā arī plāksterus.

Vispirms pandēmijas laika ierobežojumi, pēc tam karš Ukrainā – visticamāk šie notikumi likuši vairāk domāt, vai krīzes situācijās iedzīvotājiem mājās ir pieejamas pirmās nepieciešamības preces, tai skaitā nepieciešamie medikamenti un medicīniskās preces, lai spētu parūpēties par sevi un savu ģimeni.

Saskaņā ar Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa jaunākā pētījuma datiem teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 42 % no visiem respondentiem atzina, ka šogad ir papildinājuši mājas aptieciņu. Visbiežāk iedzīvotāji pirkuši pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus (32 %), dezinfekcijas līdzekļus, piemēram, ūdeņraža pārskābi, spirta šķīdumu (20 %), kā arī plāksterus (20 %). Nedaudz retāk – medicīniskās marles un saites (15 %), dažādus bezrecepšu medikamentus gremošanas sistēmas darbībai (15 %). Daļa iedzīvotāju mājas aptieciņu papildinājuši ar uztura bagātinātājiem imunitātes stiprināšanai (8 %), joda tabletēm (5 %) un uztura bagātinātājiem satraukuma mazināšanai (5 %). Visbiežāk medikamentus un medicīniskās preces pirkušas sievietes dažādās vecuma grupās, rūpējoties par savas ģimenes veselību un drošību.

Zāļu krājumi regulāri jāpārskata

Mājas aptieciņas saturu ieteicams regulāri pārskatīt, lai pārliecinātos, vai zālēm nav beidzies derīguma termiņš.

“Ja redzams, ka mainījušās medikamentu fizikālās īpašības – izskats, smarža, krāsa – vai arī cilvēks vairs neatceras, kādam nolūkam zāles reiz tika iegādātas, tādus medikamentus var uzskatīt par nederīgiem. Jāatceras, ka īpaši bīstami pēc derīguma termiņa beigām ir lietot antibakteriālus preparātus – tas var radīt saindēšanās risku, kā arī zāles nesniegs vēlamo ārstējošo efektu. Arī acu un ausu pilieni pēc derīguma termiņa beigām nevis palīdz, bet kaitē – tie vairs nav sterili un var izraisīt infekciju,” skaidro sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Tāpat jāņem vērā, ka medikamenti šķidrā formā, piemēram, bērniem paredzētie sīrupi pret drudzi, pēc pudelītes atvēršanas jāizlieto sešu mēnešu laikā, bet zāles tabletēs un kapsulās drīkst lietot saskaņā ar norādīto derīguma termiņu uz iepakojuma, ja vien tās pareizi uzglabātas. Medikamentus nav ieteicams uzglabāt tuvu radiatoriem, atklātos saules staros vai mitrumā, jo tad to derīguma termiņš var izrādīties īsāks, nekā norādīts uz iepakojuma.

Medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš, nevajadzētu izmest atkritumu tvertnēs kopā ar sadzīves atkritumiem. “Nederīgās zāles ir bīstami atkritumi, kuru neatbilstoša glabāšana un utilizācija var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai un videi. Ja zāles tiek izmestas sadzīves atkritumos, tās var izraisīt saindēšanos dzīvniekiem, kuri tās atrod. Nepareizi izmestās zāles rada potenciālu risku videi – ūdens un augsnes ķīmisku piesārņojumu, antibiotiku rezistences, dzīvnieku un augu hormonālo izmaiņu un mutāciju veidošanos. Tāpēc nederīgie medikamenti jānes uz aptieku, kur izvietotas speciāli nederīgajiem medikamentiem paredzētas kastes, un pēc tam visi nederīgie medikamenti tiek tālāk nodoti bīstamo atkritumu utilizācijai. Vispirms zāles jāizņem no ārējā iepakojuma – no kastītēm, bet tablešu plāksnītes, pudelītes un tūbiņas jāieliek maisiņā un tad tās jāizmet aptiekā izvietotajās speciālajās kastēs, kas paredzētas nederīgajiem medikamentiem vai arī jānodod farmaceitam,” norāda farmaceite Laila Zālīte.

Kam jābūt mājas aptieciņā?

Lai arī šajā gadā daudzi iedzīvotāji medikamentus un medicīnas preces mājas aptieciņai iegādājās ar domu nodrošināties iespējamām krīzes situācijām, ir preparāti un pirmās nepieciešamības līdzekļi, kuriem vajadzētu būt pieejamiem ikdienā mājas aptieciņā:

• Pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, arī pretdrudža līdzeklis šķidrā zāļu formā, kas paredzēts bērniem līdz 12 gadu vecumam;
• Līdzekļi gremošanas traucējumu novēršanai (aktivēta oglīte, diosmektītu saturošie preparāti, kuņģa pilieni vai gremošanas fermenti, sāļu un glikozes maisījums gadījumiem, jasākas intensīva caureja vai vemšana);
• Zāles pret alerģiju (medikamenti, kas satur cetirizīnu, klemastīnu vai loratadīnu);
• Nomierinoši medikamenti (bez receptes var iegādātiespreparātus, kas satur augu valsts izcelsmes vielas);
• Dezinfekcijas līdzekļi (ūdeņraža pārskābe brūču tīrīšanai, furagīna pulveris brūču skalošanai, 0,9% fizioloģiskais šķīdums jeb nātrija hlorīds, ziede, kas satur dekspantenolu);
• Pārsienamie materiāli (dažāda izmēra saites, sterilas marles salvetītes, plāksteri).

“Šobrīd, kad aktuāli ir ziemas sporta veidi un slidenas ietves, noteikti būtu jāpārliecinās, vai mājas aptieciņā ir atrodamas elastīgās saites, pārsēji un plāksteri. Ja, paslīdot vai krītot, gadīsies gūt sasitumu, nobrāzumu, sastiepumu vai mežģījumu, vispirms jānodrošina traumētās vietas imobilizācija, šo vietu fiksējot ar elastīgajām saitēm, pārsējiem vai plāksteriem. Pirmās 24-48 stundas traumētajai vietai jāpalīdz arī ar aukstām kompresēm – tam noder aukstuma gēli vai aerosoli, aukstuma maisiņi, jo aukstums mazina tūsku un asinsizplūdumu, kā arī atvieglo sāpes,” iesaka farmaceite Laila Zālīte.

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2022. gada aprīlī – maijā.

Foto: no “Apotheka” arhīva