Andra Ozola
Konkurences padome (KP) atļāvusi AS “Dobeles dzirnavnieks” iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu “Baltic Mill”, kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS “Rīgas dzirnavnieks” Latvijā, aģentūru LETA informēja KP pārstāvji.
KP secināja, ka “Dobeles dzirnavnieka” un “Rīgas dzirnavnieka” apvienošanās, visticamāk, radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem.
Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz “Dobeles dzirnavnieku”, ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents “Rīgas dzirnavnieks”. Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci, norāda KP.
Vienlaikus KP konstatēja, ka “Rīgas dzirnavnieks” atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.
KP skaidro, ka Eiropas Komisijas pamatnostādnēs par horizontālo apvienošanos novērtēšanu ir noteikts, ka citādi problemātiska apvienošanās tomēr ir saderīga ar kopējo tirgu un var tikt atļauta, ja viena no apvienošanās pusēm ir bankrotējošs uzņēmums vai uzņēmumu grupas daļa. Pamatnostādnēs noteikts, ka iegādi var veikt uzņēmumiem, kuri tuvākajā nākotnē varētu izstumt no tirgus tā finansiālo grūtību dēļ, nav alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci nekā paziņotā apvienošanās, un ja apvienošanās nenotiktu, bankrotējošā uzņēmuma aktīvi nenovēršami pamestu tirgu.
Pieprasot papildu informāciju, KP izvērtēja “Rīgas dzirnavnieka” atbilstību šiem kritērijiem un konstatēja, ka izpildās visi trīs konkurences tiesībās noteiktie kritēriji.
Pirmkārt, “Rīgas dzirnavnieks” ir finansiālas grūtības un pastāv iespēja tā iziešanai no tirgus, ja to nepārņems cits uzņēmums. Uz to norādīja ne tikai finanšu rādītāji, bet arī KP izmantotie bankrota iespējamības prognozēšanas modeļi. Otrkārt, nepastāv alternatīva iegādes iespēja, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci kā paziņotā apvienošanās. Sarunas par apvienošanos tika vestas ar vairākiem tirgus dalībniekiem, tomēr tās dažādu iemeslu dēļ nerezultējās ar darījuma noslēgšanu. Treškārt, bija sagaidāms, ka “Rīgas dzirnavnieks” pametīs tirgu, jo, visticamāk, investori vai cits potenciāls pircējs neizteiks vēlmi pārņemt tā aktīvus.
Papildu horizontālajās pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem, KP salīdzināja arī hipotētiskos scenārijus, ja apvienošanās nenotiktu un ja apvienošanās notiktu.
KP secināja, ka “Rīgas dzirnavnieks” līdz šim izdarītais konkurences spiediens uz “Dobeles dzirnavnieks” turpmāk samazinātos, nesaņemot attiecīgās investīcijas. Tādējādi, ja apvienošanās netiktu atļauta, konkurences struktūra būtu līdzvērtīga tai, ja apvienošanās notiktu, jo apvienošanās dalībnieki ir tuvākie konkurenti vairākos tirgos.
Aizliedzot apvienošanos, “Rīgas dzirnavnieks” pamestu tirgu, un tā tirgus daļu lielākoties pārņemtu “Dobeles dzirnavnieks”, kā tā tuvākais aizvietotājs. Tādējādi, ņemot vērā minētos specifiskos apstākļus, KP lēma atļaut apvienošanos.
“Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar darījuma noslēgšanu “Dobeles dzirnavnieka” īpašumā nonāks ne tikai ražotne Rīgā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Taču līdz šim no trim iesaistītajām valstīm vērtējumu darījumam sniegusi tikai Latvijas konkurences iestāde.
Viņš arī norādīja, ka pozitīvu lēmumu gadījumā “Dobeles dzirnavnieks” plāno izmantot ilgtermiņā uzkrātās zināšanas un investēt ražotņu modernizēšanā un paplašināšanā. “Mūsu plānos ir ne tikai turpināt ražošanu “Rīgas dzirnavniekā”, bet to attīstīt un ieviest jaunus, eksportspējīgus produktus,” sacīja Amsils.
Vienlaikus komentāru par “Rīgas dzirnavnieka” finanšu problēmām uzņēmumā nesniedza.
Jau vēstīts, ka “Rīgas dzirnavnieka” apgrozījums 2020.gadā bija 24,119 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 372 571 eiro.
“Baltic Mill” grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs – vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām “Malsena plius” un makaronu ražotājs “Amber Pasta” Lietuvā, “Rīgas dzirnavnieks” Latvijā un “Balti Veski” Igaunijā.
2020.gadā “Dobeles dzirnavnieks” strādāja ar 170,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 31,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 35,3% – līdz 5,68 miljoniem eiro.
Kompānija “Dobeles dzirnavnieks” reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs “Tartu Mill”. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.
Foto: no arhīva
Reklāma