Tuvojoties Jelgavas
Tautas konservatorijas – Mūzikas vidusskolas – simtgadei, kas
apritēs 2021. gadā, “Ziņas” nolēma iepazīstināt ar tās
izcilākajiem absolventiem, kas vēl aizvien muzicē un kuriem
notikumi, kas saistās ar ēku Lapskalna ielā , ir dzīvā atmiņā. Klarnetists un
komponists Alvils Altmanis šogad arī pats ir apaļš jubilārs –
1. jūlijā viņam aprit septiņdesmit. “Agro bērnību esmu
vadījis Lielupes krastā Salgalē, un “Ievas zied Salgalē” ir
manis rakstīta Salgales pamatskolas himna. Tomēr sevi uzskatu par
Ozolnieku puiku. Tēvs strādāja meliorācijā, un mēs drīz vien
pārcēlāmies uz turieni. Tēvs dziedāja pirmo tenoru diriģentes
Ārijas Melngailes vadītajā Ozolnieku vīru korī “Zemgale”, un
tieši caur diriģenti Melngaili, kas strādāja arī Jelgavas
Mūzikas skolā, es nokļuvu klarnetes klasē pie pedagoga Jūlija
Grūtupa. Viņš mani mācīja arī mūzikas vidusskolā. Gadījās,
ka skolotājs pirms stundas atbrauca uz 2. vidusskolas stadionu, kur
es līdz pēdējam brīdim spēlēju futbolu. Kad ieraudzīju
piestājam gaiši brūno “moskviču”, iemuku ceriņu krūmā.
Skolotājs aizpīpēja, lēnām nāca uz stadionu un jautāja zēniem,
kur tad esmu es. Viņi atbildēja, ka esmu aizsteidzies uz mūzikas
skolu. To arī pa vistaisnākajiem ceļiem darīju,” atceras
Alvils. Skolotājs Jūlijs Grūtups viņam teicis: “Tev par nākotni
nav galva jālauza. Kāds ceps maizīti, kāds taisīs kurpes, bet tu
būsi mūziķis. Kādam ir jāspēlē.”
Īpašs notikums bijis,
kad vecāmāte pirms stāšanās mūzikas skolā nopirkusi Vācijas
Demokrātiskajā Republikā taisītu klarneti. Un tad Jelgavar
notiņām var kaut ko sākt attēlot un veidot stāstu”. Mūzikas
vidusskolas pedas Mūzikas vidusskolas 2. kursā galu galā viņu
“šausmīgi ieinteresēja, kā ar mūzikas palīdzību, agogi
Felicita Šnē un Gunārs Jaunslavietis, kas pasniedza mūzikas
teoriju, vedināja Alvilu iedziļināties skaņdarbu aranžēšanā
un jaunradīšanā. Savukārt vasarās viņš bija pirmā klarnete
Alberta Mucenieka vadītajā kultūras nama pūtēju orķestrī
“Jelgava”. Savukārt interese par džezu un saksofonu Alvilam
sākās, pašiem audzēkņiem izveidojot “blicīti”, kurā pie
bungām bija klarnetists vēlākais Emīla Dārziņa specializētās
mūzikas skolas direktors Juris Kaufelds un vairāki citi mūzikas
vidusskolas puiši. “Blice”, puslegāli spēlējot, piepelnījās
kāzās, kolhozu ballēs (“Jūs, zēni, tikai “Zilo lakatiņu”
nespēlējiet!” – no kādas kluba vadītājas sacītā). Tur
Alvils Altmanis sāka apgūt saksofonu un interesēties arī par
džezu. Mūzikas vidusskolas 3. kursā viņu uzaicināja Viļa Ozola
dziesmu un deju ansamblī “Jaunība”, kurā vokāli instrumentālo
grupu vadīja Rūdolfs Šteins. Te Alvils sāka iepazīt skatuvi, kā
arī ierakstu studiju.
Foto: Gaitis Grūtups.
Visu rakstu lasiet 26.jūnija “Zemgales Ziņās”.
