Dzīvē pienāk laiks, kad gribas kaut vai brīdi
pakavēties bērnības zemē. Šāda vēlēšanās ir bijusi par iemesliem, kādēļ jau
pagājušajā gadā keramiķis Aleksandrs Djačenko uz 70 gadu jubileju ar izstādi
vēlējās paciemoties pilsētā, kurā nācis pasaulē, – Tukumā. Tiesa gan, šajā
pilsētā viņš ieraudzīja dienas gaismu un pavadīja tikai pirmos trīs dzīves
gadus. Pēc tam liktenis aizveda uz Jelgavu (pavisam īsu laiku uzturoties
arīdzan Ogrē), kur pavadīta lielākā dzīves daļa, sākts nodarboties ar keramiku
un satikta Mārīte, mūža biedrs, arī skolotāja keramikā, bez kuras nav
iedomājama neviena viņa darbu izstāde. Viņi viens otru balsta, mācās viens no
otra, viens otru kritizē, taču iztikt viens bez otra viņi nespēj.
Tādēļ arī Tukumā līdz 24. septembrim abi viesojas ar izstādi mākslas
galerijā “Durvis”, Brīvības laukumā 21.
14. augustā tur atklāja gan abu jelgavnieku keramikas, gan
dizainera Induļa Kalniņa gleznu izstādi. Rīdzinieks spēlējas ar košu krāsu
mirāžām, kas sniedz skatītājam romantiski dzīvespriecīgu noskaņojumu.
Pretēji viņam jelgavnieki ir dziļāki, daudznozīmīgāki
pasaules attēlojumā. Mārītes Djačenko jaunākais darbs arī ir par izcelsmes tēmu
– viņa mālā mēģinājusi attēlot Varslavānu dzimtas koku, kurā arīdzan viņai ir
kupls zars. Te jāmin, ka Mārīte 18. aprīlī nosvinēja ļoti nozīmīgu jubileju.
Visu rakstu lasiet 20. augusta “Zemgales Ziņās”
Foto: Māris Brancis
