XXVII
Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises plānotas
2023.gadā laikā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam, Dziesmu un deju
svētku padomes sēdē norādīja Latvijas Nacionālā kultūras
centra (LNKC) direktore Signe Pujāte.
Kā
aģentūru LETA informēja LNKC pārstāve Linda Ertmane, norises
laiku saskaņā ar Dziesmu svētku likumu jāapstiprina Ministru
Kabinetam. Patlaban, ievērojot epidemioloģiskās drošības
noteikumus, ir sākta gatavošanās svētkiem – koru nozare un
latviešu skatuviskās dejas nozare ir uzsākušas koprepertuāra
apguves procesu.
Pujāte
uzsvēra, lai gan pandēmija ir ieviesusi ievērojamas izmaiņas
amatierkolektīvu darbībā, vasarā reģionos un Rīgā notika
vairāki nozīmīgi Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi un
iniciatīvas. Viņa pauda gandarījumu, ka arī šajos apstākļos
kolektīvu sniegums ir augstvērtīgs.
LNKC
direktore uzsvēra, ka, ja 2022.gada pirmajā pusē tiks konstatēts,
ka kolektīviem nav iespējas kvalitatīvi sagatavot svētku
repertuāru, tad līdz nākamā gada maijam jautājums tiks
aktualizēts Dziesmu un deju svētku padomē, lai lemtu par iespējamu
svētku pārcelšanu.
Ertmane
norādīja, ka svētku nedēļā iekļautas jau tradicionālās
norises – Dziesmu svētku karoga cildināšana, virsvadītāju un
virsdiriģentu godināšana, garīgās mūzikas koncerts, gājiens,
konkursi, tautas lietišķās mākslas izstāde, tautas tērpu skate,
tautas mūzikas koncerts, folkloras diena un citi Tāpat norišu
kalendārā iekļauti arī koprepertuāra nozaru pasākumi – koru
koncerts “Tīrums”, deju lieluzvedums “Mūžīgais
Dzinējs”, II deju programma, pūtēju orķestru
koncerts-uzvedums, kokļu mūzikas koncerts un noslēguma koncerts.
Lai
veiksmīgi sagatavotos XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII
Deju svētkiem, līdz 2021.gada beigām LNKC plāno izveidot
2023.gada Dziesmu un deju svētku nodrošinājuma nodaļu, izsludinot
atklātu konkursu šīs nodaļas vadītāja amata vietai.
Dziesmu
un deju svētku padomes sēdi atklāja tās priekšsēdētājs –
kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), iezīmējot plānoto budžeta
pieaugumu kultūras nozarei 2022.gadā un informējot, ka 4 miljonus
eiro nākamajā gadā paredzēts piešķirt Dziesmu un deju svētku
sagatavošanai un svētku tradīcijas kā vērtības stiprināšanai.
Šajā
finansējumā iekļauts arī vienreizējs finansējums 1,5 miljonu
eiro apmērā māksliniecisko kolektīvu vadītājiem par ieguldījumu
svētku tradīcijas stiprināšanā, nodrošinot repertuāra
sagatavošanu kārtējiem Dziesmu un deju svētkiem. Šo finansējumu
kolektīvu vadītāji saņems 2022.gada otrajā pusgadā.
Dziesmu
un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības
mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un
tradīcijas tālāknodošanu. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku
likumu Padomē darbojas valsts izpildvaras institūciju pārstāvji,
tautas mākslas nozaru, nevalstiskā sektora un pašvaldību
pārstāvji. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku
likumā, tās darbību koordinē LNKC.
Foto: lsm.lv
