Tikai nedēļa atlikusi līdz šajā sezonā mūsu pilsētas kultūras
vēsturei būtiskam pasākumam. 11. septembrī pulksten 19 brīvdabas koncertzālē
“Mītava” ar svinīgu koncertu, ko rīko Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde
“Kultūra”, tiks atzīmēta IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku 125.
gadskārta. Vienīgo latviešu dziesmu svētku, kas notikuši ārpus Rīgas – Jelgavā
1895. gadā. 2020. gada koncerta režisors – Sandis Kalniņš.
Koncerta māksliniecisko vadītāju Aigaru Meri “Ziņas” sastop
diriģenta darba kabinetā Latvijas Nacionālajā operā laikā starp Džuzepes Verdi
operas “Simons Bokanegra” un Džakomo Rosīni “Pelnrušķītes” skatuves
mēģinājumiem. Nav noslēpums, ka A.Meri Nacionālās operas kormeistara un
diriģenta pienākumus spēj veiksmīgi apvienot ar Jelgavas kamerorķestra, kam
uzticēta galvenā loma 11. septembra koncertā, vadību. (Bez tam A.Meri ir arī
Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagogs un Ventspils kamerorķestra vadītājs.)
“1895. gadā dziesmu svētku noslēguma koncerts iedalījās trīs
daļās – garīgs, laicīgs un vokāli instrumentāls koncerts –, šoreiz gan koncerts
būs viendaļīgs,” atklāj A.Meri. “Tomēr trīs posmi būs jaušami, un to ideju es
aizguvu, kad sāku studēt vēsturiskos faktus, kas saistīti ar IV Vispārējiem
latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem.”
– Tomēr nācās rēķināties ar “kovida” dēļ noteiktajiem ierobežojumiem?
Vēsturiskās paralēles – Jelgavas dziesmu svētkus 1895. gadā
gribēja atcelt, kā formālo iemeslu minot Ilūkstes apriņķī konstatētos holeras
gadījumus.
Ja nebūtu “kovida” ierobežojumu, lielāks īpatsvars 125 gadu
atceres koncertā, protams, būtu koriem. Koncertā bijām ieplānojuši pat kopkori,
un, tā kā šogad nenotika Skolu jaunatnes dziesmu svētki, tad lielu repertuāra
daļu bijām iecerējuši pārnest no tiem. Diemžēl to neizdodas īstenot to pašu
ierobežojumu dēļ, līdz ar to mūsu koncertā būs tikai viens koris – Jelgavas
pašvaldības iestādes “Kultūra” jauktais koris ”Balti”, ko vada Maija un Ēriks
Brankas. Tiek veidoti aranžējumi korim kopā ar orķestri un solistiem. Diemžēl
īpašo apstākļu dēļ, kādos šobrīd dzīvojam, nebūs ne Jurjānu Andreja “Līgojiet,
līksmojiet”, ne Jāzepa Vītola “Beverīnas dziedoņa”, kas pirmo reizi izskanēja
Jelgavā pirms 125 gadiem un pēc tam iegājuši latviešu mūzikas kultūras
pamatapjomā. Bet būs citas arkas cauri laikiem, kas saista 1895. gada Dziesmu
svētkus ar 2020. gada 11. septembra koncertu.
Visu interviju lasiet 3.septembra “Zemgales Ziņās”
Foto: no arhīva
