Daudziem bērnībā patīk pavadīt laiku zīmējot.
Kad televizori nebija tik plaši sastopami un nevarēja nodoties multeņu
skatīšanai, arī Ilzei Laizānei šī nodarbe nebija sveša. Tā, pašai vēl to
neapjaušot, sākās viņas mākslinieces karjera.
Mākslas akadēmijā 39 gadu vecumā
Vēlāk, skolas gaitas uzsākot, Ilze iesaistījās
dažādos pulciņos, un pamazām radās sapnis iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā.
Ilze cītīgi apmeklēja sagatavošanās kursus, taču dzīve novirzīja uz citu ceļu,
kas liedza iestāties augstskolā tieši pēc vidusskolas. Laikam ejot, izveidojās
ģimene, dzima bērni un zuda saskarsme ar mākslu. Ilzes atdzimšana mākslā sākās
ar dizaina kursiem Mākslas akadēmijā, uz kuriem ieteica doties draudzene. Pēc
tam viņa nonāca darbnīcā pie Kārļa Dobrēna, kas kļuva par viņas pirmo nopietno
skolotāju. Viņš arī iedrošināja Ilzi iestāties akadēmijā 39 gadu vecumā.
Māksliniece uzskata, ka desmit Latvijas Mākslas
akadēmijā pavadītie gadi bija viens no dzīves skaistākajiem brīžiem. Pabeigusi
stikla mākslas nodaļu, Ilze pārgāja uz glezniecību un ieguva maģistra grādu
gleznošanā, ar kuru gan viņai nepietika, tādēļ iegūts maģistra grāds arī
grafikā. Māksliniece uzskata, ka iestāšanās akadēmijā vēlākā dzīves posmā bija
pareizais solis: “Es nekavēju pilnīgi nevienu nodarbību. Es izbaudīju visu
procesu un uzsūcu informāciju kā tāds sūklis. Vienkārši skatījos pasniedzējam
mutē un klausījos katrā viņa vārdā.”
Visu rakstu lasiet 26. augusta “Zemgales Ziņās”
Foto: Ruslans Antropovs
