Vienu izcilu izstādi Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī nomainījusi
cita – Edītes Pauls-Vīgneres «Veco mežģīņu» vietā nākušas Osvalda
Zvejsalnieka gleznas.
Mākslinieka daiļradi raksturo gan klusās dabas,
gan sadzīves žanra darbi, arī portreti, taču vispilnīgāk O.Zvejsalnieks
sevi izsaka ainavās, izstādes darbos viņš izvēlējies iemūžināt
saulainās Spānijas ainavas.
«Arī gleznojot svešas zemes, viņš paliek
Latgales mākslinieks,» uzskata mākslas zinātnieks Māris Brancis. Latgalē
dzimis un beidzis vidusskolu, mākslas izglītību ieguvis Rīgā, taču
tūlīt atgriezies Rēzeknē. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas savu rokrakstu
un neatkārtojamo pasaules redzējumu ieguvis, kad pievērsies Latgales
tēmai. «Krāsu ziņā Osvalda Zvejsalnieka darbi ir atšķirīgi no pārējās
latviešu glezniecības ar tai raksturīgo tonālo izsmalcinātību.
Mākslinieka krāsas 21. gadsimtā kļuvušas košākas, kontrastainākas, otas
triepiens uz audekla iekšēji spējāks, enerģiskāks. Krāsu izvēlē atklājas
viņa vitalitāte, dzīvesprieks un harmoniskā pasaules uztvere,» vērtē
M.Brancis.
Foto: Raitis Puriņš
