Ceturdienā pirms 100
gadiem jeb 1237 mēnešiem vai 36 523 dienām, 1920. gada 10. jūnijā durvis
apmeklētājiem vēra Jelgavas pilsētas pašvaldības bibliotēka. Atzīmējot iestādes
zīmīgo jubileju, Jelgavas pilsētas bibliotēkā veikts atskats vēsturiskajos
notikumos, kas norisinājušies tieši pirms 100 gadiem, informē Jelgavas pilsētas
bibliotēka.
1920. gada 10. jūnijā Jelgavā bija 19
640 iedzīvotāji – aptuveni trešā daļa no šodienas iedzīvotāju skaita. Pēc Pirmā
pasaules kara turpinājās saspīlējumi un arī cīņas. Laikrakstā
“Zemgalietis” katru dienu pirmajā lappusē publicēti armijas
virspavēlnieka štāba frontes ziņojumi. Vācu frontē diena pagājusi bez
pārmaiņām, bet Lielinieku frontē aizritējušas kaujas Orlovas, Novoseljes un
Baltinovas apkaimē, kā arī notikušas izlūku sadursmes pie Pitalovas. Antantes
lielvalstis šajā dienā atkārtoti apspriedušas Baltijas valstu jautājumu
– Itālija un Japāna izsakās par Baltijas valstu de jure atzīšanu, Francija
ieņem izvairīgu nostāju, bet ASV kategoriski iebilst.
Jelgavas
Latviešu biedrības runas vīru sapulce 1920. gada 10. jūnijā nolēmusi ziedot no
biedrības līdzekļiem 1000 rubļu “mūsu varoņu kapu pieminekļa fondam”,
aicinot pievienoties cittautībnieku biedrības. Tāpat Jelgavā, līdz ar Jelgavas
pilsētas pašvaldības bibliotēkas atvēršanu, dibināta Atslēgu un būvapkalumu
akciju sabiedrība, kas atradusies Ezera ielā 19. Tajā ražoja priekškaramās,
mēbeļu un durvju atslēgas, logu un citus būvapkalumus.
Zīmīgākie
šīs dienas notikumi citur Latvijā bijuši pilsētas tiesību piešķiršana
Krustpilij un dzejnieka Raiņa ierašanās Valmierā. Viņu
sagaidījuši simtiem skolēnu ar ziediem un ovācijām. Dzejnieks devies uz jauno
Valmieras komercskolu, lai nākošas dienas vakarā kļūtu par viesi skolēnu
izlaidumā. Pēc vizītes Valmierā parādās jauns ielas nosaukums – Raiņa iela, kas
ir pirmā iela Latvijā, kas tiek nodēvēta dzejnieka vārdā.
Par
godu bibliotēkas simtgadei, kopš janvāra tiek publicēti raksti par iestādes
vēsturi pēdējo 100 gadu laikā. Publikācijas pieejamas ŠEIT.
Foto: no arhīva
