Īstenojot pētniecības projektu “Kā
dzelzceļnieki dzīvojuši, strādājuši un mīlējuši Jelgavā”, Latvijas
dzelzceļa vēstures muzejs sadarbībā ar SIA “Jaunrades laboratorija”
radījuši dzelzceļnieka raksturojumu. Lojāls, aktīvs, krietns, strādīgs,
rūpīgs, disciplinēts, sīksts – tās ir tikai dažas no raksturīpašībām, kas
piemīt Jelgavas dzelzceļniekiem, informē VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāve Ella Pētermane.
Pētījums sākts jau 2020. gada rudenī, kad tā veikšanai
saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda finansiāls atbalsts. Pētījuma autori kopumā
ierakstījuši intervijas 50 stundu garumā. Intervijās piedalījušies dažādu dzimumu,
vecumu un profesiju dzelzceļnieki, tostarp ceļu strādnieki, vilcienu
apskatītāji, mašīnisti un depo darbinieki, pat bijušais Baltijas dzelzceļa
nodaļas priekšnieks.
Interviju rezultātā noskaidrojies, ka visus
intervējamos vieno ilgs darba mūžs dzelzceļā, turklāt lielākajai daļai
dzelzceļš bijis pirmā darba vieta un tur pavadīti vairāk nekā 40 gadi. Jelgavas
dzelzceļniekus raksturo lojalitāte nozarei, jo arī mūsdienās viņi aktīvi seko
līdzi norisēm. Turklāt vairums par darbu dzelzceļā runā tā, it kā vēl
iepriekšējā dienā bijuši darbā, lai gan pensijā pavadīti jau vairāk nekā desmit
gadi.
Dzelzceļa strādniekus raksturo arī spēcīgas
dzelzceļnieku dinastijas, kas Jelgavā veidojušās vēl no 19. gadsimta,
caurvijoties visām politiskajām un saimnieciskajām pārmaiņām Latvijas 20.
gadsimta vēsturē, līdz pat šai dienai. Ne velti, dzirdot stāstu no vīra, kas
savas dzelzceļnieka gaitas sācis vairāk nekā 50 gadus atpakaļ, jo viņa vecāki
savu darba mūžu aizvadījuši dzelzceļa stacijā, un, sarunājoties ar jaunieti,
kurš savu vecvecāku pamudināts, pavisam nesen sācis strādāt dzelzceļā, var
dzirdēt vienu un to pašu vārdu – stabilitāte.
Interviju ieraksti liecina, ka dzelzceļnieki ir
sociāli aktīvi teju visās dzīves jomās – sportā, pašdarbībā vai sabiedriskajā
dzīvē. Liela daļa no pētījuma dalībniekiem jau iepriekš devuši zināmu artavu
muzeja attīstībā vai bijuši saistīti ar aktīvistiem, kas paši “izauklējuši” savulaik
sabiedriskā kārtā izveidoto dzelzceļnieku muzeju Jelgavā.
Antropologi norāda, ka dzelzceļnieku tēls pārsvarā
izgaismojas pozitīvos aspektos – dzelzceļnieki ir krietni un strādīgi cilvēki,
kas apzinīgi veic savu darbu, ir rūpīgi un disciplinēti, ievēro noteikumus un
subordināciju. “Dzelzceļnieks ir sīksts, sava ceļa gājējs, kurš nesalūzt
pat vissmagākajos apstākļos. Šāds cilvēks ir ārkārtīgi lojāls un uzticams
darbinieks, kā arī godprātīgi pilda savus darba pienākumus, ir ar augstu
atbildības sajūtu. Viņš nediskriminē citus ne pēc dzimuma, ne vecuma, ne
tautības. Dzelzceļš rūda raksturu, tāpēc uz dzelzceļa nevar strādāt un arī
nestrādāja īdētāji, čīkstētāji un vaidētāji,” tā Jelgavas dzelzceļniekus
raksturo “Jaunrades laboratorijas” pētnieki un interviju
transkribētāja.
Paralēli intervijām notikusi gan dzelzceļa iekšējās
preses, gan Latvijā izdotās periodikas laika posmā no 1946. gada līdz 1992.
gadam izpēte, lai saprastu, kā norises Jelgavas dzelzceļa mezglā tikušas
atspoguļotas presē un iegūtu arī jaunus faktus. Ņemot vērā, ka pētījums
turpinās, Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiāle aicina ikvienu,
kam pašam krājumā ir kāds īpašs stāsts vai fotogrāfija, vai arī zina tādu
personu, sazināties ar muzeju.
Foto: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
