Latvijas Leļļu teātrī šodien
pirmizrādi piedzīvos dzejnieka Kārļa Vērdiņa poēmas “Dilles
tante” skatuves versija, kas tapusi režisora Edgara Kaufelda
vadībā, informē teātra pārstāve Rūta Petrauska.
Iestudējuma radošo komandu veido
māksliniece Rebeka Lukošus, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, mūzikas
autors Jēkabs Nīmanis, gaismu mākslinieks Uldis Andersons un
aktieri Dana Avotiņa-Lāce un Artūrs Putniņš.
Pēc teātra pārstāves paustā,
Kaufelds ir Latvijas Leļļu teātra aktieris un režisors, kura
darbība lielā mērā koncentrēta mūsdienu oriģinālliteratūras
virzienā, ar panākumiem iestudējot izrādes pirmsskolas un skolas
vecuma bērniem. Viņa pēdējā izrāde – “Puscilvēki” –
nominēta “Spēlmaņu nakts” balvai 2019./2020.gada sezonā
kā gada izrāde bērniem.
Ieskicējot izrādes sižetu, teātrī
norādīja, ka Dilles tante sevi uzskata par lielisku dzejnieci, bet
viņas talantu neviens nenovērtē. Dilles tante katru dienu raujas
rakstīt jaunus pantus. Galu galā pantu ir sakrājies daudz, un viņa
neatlaidīgi cenšas kādu aplaimot ar savu brīnumaino daiļradi,
bet nevienam viņas miesta iedzīvotājam nez kādēļ viņas panti
nepatīk.
Iestudējot Vērdiņa poēmu, režisors
kā izpētes un sarunu tematu izvēlējies radošumu un tā uztveri
sabiedrībā. Kaufelds pavēstīja, ka, veidojot izrādi, radošā
komanda daudz domājusi par mākslinieciskajām izpausmēm un tām
nepieciešamo sabiedrības novērtējumu, meklējot atbildes uz
tādiem jautājumiem, kā, piemēram, vai arī šobrīd mākslā
eksistē kanoni, nosakot, kas ir labs vai kas ir slikts, vai
atšķirīgās pašizpausmes tiek novērtētas, un tām ir savs
cienītājs, vai radošums vispār var būt nosodāms.
“Šo poēmu izspēlējam, akcentējot
radošās izpausmes, saglabājot klātesošo radīšanas brīdi.
Dilles tantes ekstravagantā darbība rosinās arī skatītājam būt
radošākam un patiesākam savās domās un izpausmēs,” atzīmē
Kaufelds.
Kārlis Vērsiņš beidzis Jelgavas 4.
vidusskolu Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis bakalaura un
maģistra grādu. Kā arī ieguvis filoloģijas doktora grādu
Latvijas Universitātē. Dzeju publicē kopš 1997. gada.
Foto: no arhīva