Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu
kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras
pasākumiem, pirmdien videokonferencē “Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras
nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu
mazināšanā” pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi
“ceļa karti” atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras
sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.
Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu
kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto
pasākumu organizēšanu. “Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas,
proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras
centriem, Dailes teātrim, koncertzālei “Gors”, Ģertrūdes ielas
teātrim, “Arēnai Rīga”, festivālam “Positivus”, grupai
“Prāta vētra” un citiem,” sacīja Vilsone.
KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās
situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības
ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks
turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.
Papildus jau minētajiem zaudējumu mehānismiem KM domā
ieviest vēl virkni atbalstošu mehānismu, kas darbotos kā “stimulējošie
mehānismi” kultūras sektoram.
Tā, piemēram, Vilsones ieskatā nepieciešams Valsts
kultūrkapitāla fonda (VKKF) Radošo personu atbalsta programmai piešķirt papildu
līdzekļus dīkstāves pabalstu izmaksai, kad beigsies Covid-19 “īpašie”
dīkstāves pabalsti. VKKF administrē Radošo personu atbalsta programmu un KM
prognozē, ka radošās personas vēlēsies izmantot šādu iespēju, tomēr šim mērķim
nepieciešams ap trīs miljoniem eiro liels budžets, kura pašlaik neesot.
Vienlaikus KM skatījumā nepieciešams īpašs atbalsta
mehānisms jeb aizņēmums no valsts kases pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurām
ieņēmumi kritušies par vairāk nekā 50%, un vēl ministrijai esot jāstrādā
sadarbībā ar Ekonomikas ministriju pie iekšējā tūrisma stimulēšanas, lai
kultūras nozarē atgrieztos ienākumi.
Vēl KM piedāvās ieviest subsidētu darba vietu
programmu no 2021.gada, kas palīdzētu nevalstiskajam sektoram un privātajiem
uzņēmumiem. Vilsone akcentēja, ka tas pagaidām esot vien idejas līmenī, un pati
programma vēl neesot izstrādāta.
Ministrija arī redz nepieciešamību rast papildu
finansējumu jauno sanitāro protokolu ieviešanas izmaksu segšanai, lai tos
nodrošinātu pasākumu norises vietās. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā tika
izstrādāts priekšlikums par sanitāro protokolu, kas būtu ievērojams arhīviem,
muzejiem un bibliotēkām, kad šīs institūcijas varētu būt atvērtas
apmeklētājiem.
Vilsone prognozēja, ka iespējamais šo iestāžu
atvēršanas laiks varētu būt pēc 12.maija, taču KM aizvien gaida muzeju,
bibliotēku un arhīvu speciālistu atbildes par izstrādāto sanitāro protokolu, ko
tad izdiskutēs ar VM un virzīs skatīšanai Ministru kabinetā.
Vēl viens atbalsta mehānisms, ko ministrija vēlas
panākt, ir jauna vienošanās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC)
par biļešu atmaksas noteikumiem, ja ārkārtējā situācija tiek pārtraukta. Pēc
Vilsones sacītā, šim jautājumam esot “pieslēgusies” Tieslietu
ministrija, kas meklē risinājumus, kā ārējā normatīvā aktā noteikt jaunos
ierobežojumus, kuru dēļ nevar notikt kādi pasākumi.
Konferencē kultūras ministrs Nauris Puntulis
(VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka kultūras nozare Covid-19 krīzē tika skarta vistiešākajā
veidā, tomēr ministrijai bija jāizsver prioritātes nozares kontekstā.
LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam
Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras
laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī
virkne kultūras un izklaides pasākumu, kā arī klātienē nestrādā daudzas
bibliotēkas un muzeji.
Foto: pixabay.com
