Nesen uzplaiksnījušās domstarpības tautisko dejotāju vidē par
klasiskām vērtībām un jaunrades dejām nāca prātā, sestdien,
18. februārī, Jelgavas pils aulā noklausoties Jelgavas koru «Tik
un tā» un «Ozols» (LLU vīru koris) diriģenta Gunta Galiņa
inspirētos Dziesmu svētkus Meteņos.
Jelgavas pils aula pulcēja ap trīs simtiem dziedātāju no Brocēniem, Talsiem, Tukuma, Tērvetes, Cēsīm, Cesvaines un, protams, arī Jelgavas un novada (koris «Svīri»), un skanēja patiešām vareni. Pat nežēlastības kritikā iekļuvušajiem vīru koriem, jo kas gan var būt skanīgāks par Emīla Dārziņa «Pie Tēvu zemes», «Mūžam zili» vai Valtera Kaminska un Imanta Ziedoņa «Mūžu mūžos būs dziesma». Kad vīriem pievienojās sieviešu kori ar nu jau par sava veida klasiku kļuvušajām Mārtiņa Brauna «Dzied ar mani, tautu meita» un Jura Kulakova un Māra Melgalva «Gandrīz tautas dziesmu» (nu, jūs taču ņemat vērā viediskos vārdus «Kas meitiņu baltu dara,/ Ja ne krāna ūdentiņš»). Tieši tāpēc sieviešu koriem, kad vīri devās nelielā atelpā, tik ļoti izdevās LLU kora «Liepa» vadītājas diriģētā Emīla Dārziņa (atkal augstākā mēroga klasika!) «Nāru dziesma».
Ar jauninājumiem pārāk aizrāvušies nebija arī jauktie kori, kur par uzstāšanās virsotni kļuva Gunta Galiņa diriģētā «Sasala jūrīna» ar lielisku Ievas Strautas solo. Bet beigas kā senos laikos – visa zāle dzied Raimonda Paula «Manai Dzimtenei». Tad ierodas «Dimzēns», un dejot gribētāji var mesties jautrā, nesamākslotā dancī.
Foto: Ruslans Antropovs
