“Tā sajūta un informācija bija visapkārt – vispirms no ģimenes, vēlāk
iznāca filma “Melānijas hronika”, pēc tam izlasīju arī grāmatu un manā
redzeslokā nonāca stāsti un notikumi dažādās ģimenēs. Kad režisors veido
kādu izrādi, tas stāsts transformējas un iziet caur viņu pašu. Šobrīd
manas sajūtas ir tieši šādas. Jūtu, ka esmu nobriedusi runāt par kaut ko
nopietnu,” par 9. maijā Jelgavas Kultūras namā gaidāmo laikmetīgās
dejas izrādi “Gorodki”, kas veltīta Sibīrijas bērniem, stāsta deju
studijas “Benefice” vadītāja Annika Andersone.
A.Andersone izrādi
bija iecerējusi veidot jau pērn, taču studijas dejotāji tai nebija
gatavi. Šogad, kad viņi ir vairāk pieauguši un tai piekrituši,
nolemts izrādi iestudēt. Kā ierasts, iecerētais ar jauniešiem tiek
pārrunāts. Gatavojoties izrādei, katram bija arī savs uzdevums – jāatrod
reāls stāsts par īstu meiteni vai zēnu, kas piedzīvojuši Sibīriju, un
jāizlaiž caur sevi. Dejotāji intervēja izsūtījumu pieredzējušus
cilvēkus, un viņu atmiņas skanēs koncertā.
Visu rakstu
lasiet 3. maija “Zemgales Ziņās”
