Jelgavas novada Drabiņu purvā ar starptautisku džeza mūziķu – saksofonistu
koncertu pagājušajā nedēļā atklāts Latvijā pirmais kūdras amfiteātris – dabas
koncertzāle purvā – “Saulgrieži”, informē Jelgavas novada pašvaldība.
Drabiņu purvā no kūdras veidotā amfiteātra mērķis ir paplašināt sabiedrības
redzējumu par kūdras iespējamo izmantojumu, veicināt eksperimentāli radošās
izpausmes mākslā un mūzikā, kā arī atraktīvā veidā iepazīstināt ar vienu no
vērtīgākajiem Latvijas resursiem – purvu un kūdru.
Amfiteātris veidots, atzīmējot kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma
“Laflora” 25 gadu darba jubileju, sadarbībā ar starptautiski atzītu dabas
mākslinieku Jāni Gutānu-Grasi, kurš zemes jeb dabas mākslā darbojas jau gandrīz
10 gadus.
Amfiteātra oriģinālā atmosfēra ir īpaši piemērota nelieliem, nebijuša
formāta kultūras pasākumiem. Kūdras purva akustika ir netradicionāla un
potenciāli var veicināt jaunradi dažādos žanros mūzikā, mākslā, dzejas
lasījumos vai meditācijā.
Dabas mākslinieks J.Gutāns-Grasis saka:
“Amfiteātris “Saulgrieži” veidots kā trīsnozīmīga dabas telpa. No putna
lidojuma mēs redzam četrus regulārus gredzenus, kas simbolizē gadalaikus.
Amfiteātra ieeja ir vērsta uz rietumiem, caur kuru vasaras saulgriežos var
vērot saules rietu. Ienākot objektā, mēs atrodamies simboliskā labirintā, kura
centrā atrodas no tūkstošgadīgu purva koku saknēm veidota saules skulptūra.
Darba viendabīgais materiāls kūdra ļauj sajust pirmatnējās dabas elpu, liekot
aizdomāties par laika relativitāti un dzīvības lielumu kosmosā. Katrs kūdras
bloks ir kā atsevišķs dabas mākslas darbs, kā unikāls zemes mozaīkas
fragments.”
Atklāšanas koncertā muzicēja lietuviešu džeza mūziķi –
saksofonisti Liudas Mockūnas un Arvydas Kazlauskas, un koncerts tika
veidots kā džeza izdevniecības “Jersika Records” skaņuplates ierakstu sesija.
Uzņēmuma “Laflora” ilggadējā pieredze purvu apsaimniekošanā ir veicinājusi
purvkopības nozares izaugsmi Latvijā, veiktas apjomīgas investīcijas arī
pētniecībā, izglītībā un kultūrā, lai radītu izpratni par kūdru kā unikālu
dabas resursu, kūdras ilgtspējīgu izmantošanu un daudzpusīgo pielietojumu.
Sadarbība ar Latvijas un starptautiskajiem māksliniekiem, dizaineriem,
arhitektiem un pētniekiem veicinājusi kūdras kā alternatīva mākslas,
dizaina un interjera materiāla izmantošanu, kas ir inovācija ne tikai Latvijas,
bet arī globālā līmenī.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
