Latvija ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” sacensībai
izvirzījusi režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, informēja
Nacionālā Kino centra (NKC) vecākā referente Zane Kauliņa.
Kauliņa informēja, ka 13.reizi arī Latvija izvirzījusi
filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai, sacenšoties
kategorijā “Labākā ārzemju filma”.
NKC izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies
izvirzīt Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kas nupat saņēmusi arī
nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā gada labākā filma.
Latvijas studiju pieteikumus vērtēja centra
pieaicinātu ekspertu komisija – Latvijas Kinematogrāfistu savienības
priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone,
kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un
Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, kā arī producents un
studijas “VFS Films” vadītājs Uldis Cekulis. Par komisijas vadītāju
tika ievēlēta Nacionālā kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.
Kauliņa klāstīja, ka ekspertu izvērtēšanai šogad tika
pieteiktas trīs pilnmetrāžas spēlfilmas – tieši tās pašas, kas šogad bija
nominētas balvai “Lielais Kristaps” kā gada labākās spēlfilmas,
proti, Jevgeņija Paškēviča “Ko zina Klusā Gerda”, Viestura Kairiša
“Pilsēta pie upes” un “Dvēseļu putenis”.
Ekspertu komisija attālinātā diskusijā apsprieda visu
filmu potenciālu, novērtējot katras atsevišķās un atšķirīgās kvalitātes, un
galu galā vienojās kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai par labāko
ārzemju filmu izvirzīt režisora Dreiberga spēlfilmu, kuru Latvijā līdz šim
noskatījušies jau vairāk nekā 250 000 skatītāji kinoteātros.
Kauliņa vēstīja, ka eksperti argumentējot uzsvēra –
pat situācijā, kad pasaulē tā saukto “kara filmu” ir daudz un arī
starptautiskā izplatīšanā vairākas no tām kļūst populāras, filmai “Dvēseļu
putenis” ir iespējas izcelties kā dinamiskam, universālam un
viengabalainam vēstījumam.
Režisors Sīmanis esot uzsvēris, ka minētā filma ir
“izcils kara bezjēdzības apliecinājums, kas tik aktuāls mūsdienu pasaulē,
kad vairākās vietās atkal izceļas pat militāri konflikti”. Viņaprāt, filma
rāda, ka pietuvinājumā karš ir nevadāms, brutāls un bezpersoniski nežēlīgs
process.
Savukārt Rietuma uzsvērusi filmas spēju “panākt
eksistenciāla ārprāta sajūtu, izmantojot subjektīvās kameras stratēģijas un
operatora Valda Celmiņa unikālo apdāvinātību”. Pēc viņas teiktā, tādā
veidā filma attālinās no precīziem vēsturiskiem rāmjiem vai apstākļiem, “‘kas
liek to traktēt šauri kā konkrētas valsts konkrētu vēsturisku pieredzi, un šis
stilistiskais risinājums piešķir filmai universālu jēgu”.
Turpretī producents Uldis Cekulis atgādināja, ka
Celmiņš gada sākumā par darbu pie filmas “Dvēseļu putenis” tika
nominēts pasaules kinooperatoru profesionālajai balvai “Imago”, un
arī tas apliecinot filmas starptautisko konvertējamību.
Kauliņa atklāja, ka arī pārējās Baltijas valstīs
filmas “Oskaru” sacensībai jau ir izvirzītas. Tā Lietuva pieteikusi
spēlfilmu “Nova Lituania”, kas Rīgā tika demonstrēta Baltijas filmu
dienās augustā, bet Igaunija pieteikusi nupat septembrī pirmizrādītu režisora
Veiko Ounpū komēdiju “Pēdējie”.
Kopumā savus pieteikumu ASV Kinoakadēmijai šobrīd esot
iesniegušas 56 valstis.
Kauliņa norādīja, ka “Oskara” balvu
kandidātu pieteikšanas un nominēšanas procesi šogad ārkārtējās situācijas dēļ
ir novirzīti laikā par diviem mēnešiem – apbalvošanas ceremonija, kas parasti
notiek februāra beigās, šobrīd plānota 2021.gada 25.aprīlī.
Valstīm savi nacionālie pieteikumi jāiesniedz no
oktobra līdz 31.decembrim, un pirmais nomināciju pretendentu saraksts ar 10
filmām tiks izziņots 2021.gada 9.februārī.
NKC pārstāve minēja, ka “Oskara” balvas
kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956.gada un līdz šim bija
pazīstama ar nosaukumu “Labākā filma svešvalodā” pērn mainīts
nosaukums, un šogad jau otro reizi tā ir “International Feature Film
Award”. 2019.gadā šai balvai tika pieteiktas 93 valstu filmas.
Foto: no arhīva
