Latvijas Arhitektūras diena, kas tradicionāli pulcē savas
jomas profesionāļus no visas Latvijas ar arhitektūru saistītu jautājumu
lekcijās, semināros un klātbūtnes vizītēs, šogad – 8. oktobrī noritēs Jelgavas
novadā. Ņemot vērā Jelgavas novada kultūrvēsturisko vērtību specifiku –
muižu vai to ēku kompleksu restaurācijas pieredzi, arhitektūras kontekstā tieši
šai tēmai atvēlēta profesionāļu uzmanība Arhitektūras dienas pasākumu ietvaros,
informē Jelgavas novada pašvaldība.
Ik gadus oktobra pirmajā pirmdienā Starptautiskā Arhitektu
savienība (UIA) svin Pasaules arhitektūras dienu, kam raksturīgas ar
arhitektūru saistītas aktivitātes. Vienlaikus ar pasaules mēroga elpu arī
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) rīko dažādus pasākumus, ikreiz tradicionālo
Arhitektūras dienu norisēs iesaistot kādu no pašvaldībām Latvijā.
Šī gada
Latvijas Arhitektūras diena 8. oktobrī netipiski noritēs lauku teritorijas
novadā, kam nav raksturīgā pieredze urbanizētas vides arhitektūras
risinājumiem, bet ir bijusi nepieciešamība pēc unikāliem un profesionāliem
risinājumiem restaurācijā. Jelgavas novada pašvaldībai ir tas gods uzņemt
novadā arhitektūras jomas profesionāļus, izgaismojot tēmu “Reģiona atraktivitātes kods – vēsturisko ēku
restaurācija – lauku teritorijas piesaistes atslēga”. Dalībnieki
tiksies Jelgavas novada muižās, kur gaidāmas gan ekspertu vadītas lekcijas par
pašvaldības un privāto muižu īpašnieku veicinātu ēku restaurācijas procesu, gan
klātienē pievērst uzmanību restaurācijas procesa profesionālajām niansēm.
Jelgavas novada pašvaldība “Latvijas Arhitektūras dienu Jelgavas
novadā” sāks ar atklāšanas pasākumu Zaļeniekos pie Zaļās muižas un vēlāk
nodrošinot maršrutos caurvītas ekskursijas pa novada muižām. Jelgavas novada
pašvaldība ir viena no retajām pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā
ir uzskaitāmas vairāk nekā desmit muižas.
Tūrismā darbojas piecas pašvaldības
apsaimniekošanā esošās – Lielplatones, Lielvircavas, Staļģenes, Vilces,
Zaļenieku, kā arī daļa Elejas muižas kompleksa, kā arī sešas privātās muižas –
Abgunstes, Berķenes, Blankenfeldes, Vircavas, Svētes un Bramberģes. Pašvaldība
kā vērtību apzinās ne vien praksi muižas apsaimniekot, izvietojot tur
izglītības iestādes (kā to dara vairums pašvaldību), bet mērķtiecīgu darbu tās
restaurējot un veidojot par atpazīstamiem tūrisma objektiem.
“No mūriem līdz sīkākajām detaļām – novadā muižas atjaunojam jau
kopš novada izveides (2009.gada). Tas ir darbs ar vēstures liecībām, un,
pateicoties profesionāliem meistariem, tās var būt drošībā. Atjaunotajiem
namiem tiek iedvesta jauna dzīvība. Katrā no muižām – gan pašvaldības, gan
privātajās – Latvijas arhitekti tiks iepazīstināti ar konkrētās muižas
restaurācijas stāstu un kā tas pamazām ir veicinājis reģiona atraktivitāti,
piesaistot tūristus, veidojot atraktivitātes kodu konkrētos maršrutos. Tāpat
lepojamies, ka mums novadā ir profesionālo restauratoru kaldinātava – Zaļenieku
(Zaļā) muiža ar mācību darbnīcām Restauratoru namā””, stāsta Jelgavas novada
domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Sagaidāms, ka Latvijas Arhitektūras dienas pasākums klātienē
pulcēs teju simts “arhitektu cunftes” pārstāvjus, tāpēc vizītes muižās un
ekspertu lekcijas būs organizētas savstarpēji grupām mainoties, lai visi no
dalībniekiem dienas ietvaros apmeklētu gan Elejas Tējas namiņu, Lielplatones
Vešūzi, Lielvircavas muižu, Zaļenieku Restauratoru namu, kā arī piedalītos
privāto muižu stāstos – Berķenes muižā, Abgunstes muižā, kas līdz ar
restaurācijas procesu kāpinājušas tūrisma plūsmu, vietas atpazīstamību un citu
pakalpojumu pieprasījumu.
Zaļenieku komerciālā
un amatniecības vidusskola un mācību darbnīcas “Restauratoru nams”- profesionālo restauratoru kaldinātava – tirgus pieprasījums,
nodrošinājums un spēja “radīt” prasmīgus mūra restauratorus. Zaļā muiža un
mācību darbnīcas “Restauratoru nams” kā mācību iestādes un prakses nodrošinājuma
vieta ne tikai Latvijas, bet Baltijas mērogā. Mācību darbnīcu “Restauratoru
nams” attīstības iespējas. Lektori – Dace
Vīpule-Kuļika (mācību darbnīcu “Restauratoru nams” vadītāja) un Valija
Barkovska (direktores vietniece mācību darbā un Zaļās muižas pils gide).
Abgunstes muiža – restaurācijas korekta un saudzīga attieksme pret vēsturisko,
kā arī jaunu funkciju piešķiršana. Muižas saimnieki – Asnāte un Jānis Avotnieki
– ar muižu kopā ir jau no 2016. gada vasaras. Secīgi un gana aktīvi saimnieki turpina
muižas un mākslinieciski – vēsturiski vērtīgo elementu atjaunošanu. Muižas
dokumentētās vērtības ir trepes, durvis, logi, dažviet grīdas un sienas, kas
tiek turētas godā un restaurētas pēc saimnieku norādēm. Lektori – Asnāte un Jānis Avotnieki.
Elejas muižas parks (Tējas namiņš). Pašreizējais Elejas muižas ansamblis veidots
19. gs. sākumā, klasicisma stilā pēc grāfa Kristofa Johana Frīdriha (Žanno)
Mēdema pasūtījuma. Savulaik tas atzīts par Kurzemes klasicisma pērli un izcilu
būvniecības paraugu Eiropā. Elejas muižas parks no dendroloģiskās un
bioloģiskās daudzveidības viedokļa ir vērtējama kā saudzējama vides
“pērle” Latvijas un Eiropas mērogā. Parka ziemeļu pusē atrodas Tējas
namiņš, kas ietilpst muižas ēku ansamblī un celts līdz ar pils būvniecību 19.
gs. sākumā. Nopostīts reizē ar pili 1915. gadā, bet pēc 100 gadiem – 2015. gadā
tējas namiņš un 19.gs celtais žogs ar arkādēm piedzīvoja savu
“atdzimšanu” un romantisko izskatu. Lektors
– Juris Pavlovs (restaurators), gide- Kristīna Jankoviča-Zumente.
Lielvircavas muiža
– viens no
aktīvajiem tūrisma punktiem, kam saglabāšana, atjaunošana un attīstīšana norit
paralēli ar 19.gs. modes vēstures popularizēšanu. Šogad muiža saņēma barona fon
Klopmana deponējumu, kas ir unikāls gadījums ne vien Latvijas, bet
visas Eiropas mērogā. Lektore – Sabīne
Erte (arhitekte), gide – Zanda Zariņa.
Berķenes muižu
– 2004. gadā
Berķenes muižu un zemi iegādājas Ilze un Aldis Melgalvji un uzsāka muižas ēku
atjaunošanu, izstrādājot projektu lauku rezidences attīstībai. Atjaunots muižas
nams, rekonstruēta klēts, uzbūvēts/pārveidots šķūnis un citi darbi. Lektori – Ilze un Aldis Melgalvji.
Lielplatones
muiža- muižas
kompleksā ietilpst 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu
dzimtas kapi un citi ievērības cienīgi objekti. 2018. gadā pašvaldība atjaunoja
vešūzi – autentisku 18./19. gs. veļas māju, kurā pieejama seno veļas mazgāšanas
tradīciju izziņas programma. Vešūzis ir Lielplatones muižas kompleksa oriģināla
un autentiska sastāvdaļa. Lektors
– Artūrs Lapiņš (arhitekts) un gide – Ingūna Pranka.
Foto: publicitātes
