Īstenojot Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītu projektu “Kā
dzelzceļnieki dzīvojuši, strādājuši un mīlējuši Jelgavā”, Latvijas
dzelzceļa vēstures muzejs apkopo kādreizējo dzelzceļnieku dzīves stāstus
Jelgavā pēc Otrā pasaules kara, informēja VAS “Latvijas dzelzceļš”
pārstāve Ella Pētermane.
Apkopotie stāsti kalpos kā pamats jaunai muzeja
ekspozīcijai Jelgavā.
Projektā, kas tiek īstenots sadarbībā ar SIA
“Jaunrades laboratorija”, tiek intervēti bijušie Jelgavas
dzelzceļnieki, kas nozarē strādājuši pēc Otrā pasaules kara. Tas ļauj uzzināt,
kāpēc ir izvēlētas darba gaitas tieši dzelzceļā, un kāda ir bijusi nozares
darbinieku ikdiena gan dzelzceļā, gan arī ārpus tā. Bijušie dzelzceļnieki tiek
izvaicāti par dažādām tēmām: pirmajām atmiņām par dzelzceļu, profesijas izvēli,
pienākumiem un karjeras izaugsmi, dzīvesvietas iegūšanu, sabiedrisko dzīvi un
tostarp arī par savstarpējām attiecībām, ģimenes veidošanu. Kāds darbu
dzelzceļā sācis, izlasot sludinājumu, kādam bija svarīgi iegūt dzīves vietu,
bet ir arī tādi, kuri dinastijās ir dzelzceļnieki. Kopumā paredzēts
vairākkārtējas intervijas ar deviņu dzelzceļnieku ģimeņu pārstāvjiem.
Vienlaikus pētījuma īstenotāji aicina ikvienu
jelgavnieku, kurš vēlas dalīties savos iespaidos par dzelzceļa nozari un tās
darbiniekiem, sazināties un uzticēt savu stāstījumu, kas būtu nozīmīgs
papildinājums esošo ģimeņu atmiņām.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīciju un
izstāžu kuratore Jelgavā Ilze Freiberga norādīja, ka “cauri stāstiem par
darba gaitām virmo sociālās ķibeles un ikdienišķie prieki, līdzās veiksmīgai
karjerai nostājas mīlestība ne tikai uz darbu, bet arī dienesta gaitās nejauši
sastaptā cilvēka kļūšana par uzticamu dzīvesbiedru mūža garumā”.
Viņa pauda, ka tam visam pāri pavīd arī Jelgavas tēls,
spoži parādot, kā kopš tālā 1868.gada, kad pilsētas nomalē piestāja pirmais
vilciens, dzelzceļš lēnām, bet neatgriezeniski izmainījis arī pašu pilsētu –
līdztekus stacijai un dzelzceļa ēkām laika gaitā pilsētā izveidojušies četri
dzelzceļnieku dzīvojamie rajoni, katrs ar gluži citādiem vaibstiem. Savukārt
reiz darbā nosūtītie jaunieši kļuvuši par neatņemamu ne vien dzelzceļa, bet arī
jelgavnieku saimes daļu.
Paralēli intervijām muzeja darbinieki analizē tā laika
periodiskos izdevumus, lai iegūtu maksimāli daudz informācijas par Jelgavas
dzelzceļniekiem, kā arī pēc iespējas vairāk uzzināt par Jelgavas dzelzceļa
mezgla attīstību, un salīdzināt, kā uz dažādām dzelzceļa un dzelzceļnieku
dzīves sfērām skatās nozares un vispārējie mediji.
Projekta mērķis ir izveidot dzelzceļnieka sociālo
portretu un pamatu jaunai muzeja ekspozīcijai Jelgavā, kas apmeklētājiem plānots
atvērt 2023.gadā. Tikmēr dzelzceļa muzeja “Facebook” profilā no
pavasara tiek publicēti Jelgavas dzelzceļnieku stāsti, kuros muzejs dalās ar
interesantākajām norisēm viņu dzīvē, un ko par to savulaik vēstījusi prese.
Foto: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
