Jelgavas 4. vidusskolā vakar notika Ģimenes
dienai veltīts koncerts, kas īpašu ievērību izpelnījās ne tikai ar augstām
muzikālām kvalitātēm, bet arī mūzikas klašu audzēkņu vecāku parakstu vākšanu.
Iemesls – bažas par lēmumu turpmāk nepiešķirt papildu finansējumu
profesionālajai mūzikas novirziena programmai.
Latvijas izglītības sistēmā vēsturiski veidojies, ka
atsevišķās skolās ir iespēja īstenot profesionāli orientēta virziena
pamatizglītības programmas, kurās skolēni padziļināti apgūst mūziku, valodas,
mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku. Kā liecina Izglītības un zinātnes
ministrijas informācija, 2018./2019. mācību gadā 45 izglītības iestādes īsteno
šādas programmas, saņemot papildu valsts finansējumu. Daudzi vecāki savām
talantīgajām atvasēm labprāt izvēlas šādas skolas. Taču līdz ar kompetenču
izglītības satura ieviešanu plānots visas skolas vienādot – jaunais
pamatizglītības standarts, kas valdībā tika apstiprināts 2018. gada 27.
novembrī, papildu naudu profesionālās ievirzes skolām
neparedz.
“Jaunais pamatizglītības standarts stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī, tādējādi vēl 2019./2020. mācību gadā finansējums padziļinātām programmām tiek saglabāts līdzšinējā apmērā,” satrauktos prātus cenšas mierināt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Bet kā tad pēc tam? “Jaunajā pamatizglītības standartā ir palielināts stundu skaits kultūras un mākslas priekšmetiem, tādējādi paredzot visiem skolēniem iespējas iegūt daudzpusīgu izglītību,” uzsver ministre.
Tas ir klajš cinisms,” vērtē Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms. “Būtībā mums tiek izsists pamats zem kājām. Grūti saprast, kāpēc padziļināta mūzikas apmācība tiek atzīta par nevajadzīgu? Māciet, ja gribat, tikai naudu neprasiet! Tādējādi mūsu skolas līdz šim sekmīgi stūrētais mūzikas kuģis top ļoti nedrošs. Ja grupu stundas un korus tas skar mazāk, tad instrumenta apguve (viena stunda nedēļā) vairs nav iespējama.”
Visu rakstu lasiet 16. maija “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
