23. aprīlī atzīmējami
Jurģi jeb Ūsiņa diena, kas iezīmē viduspunktu starp pavasara un vasaras
saulgriežiem. Šie bijuši nozīmīgi svētki senajiem latviešiem, un ar to
vēsturisko, kā arī folkloras izcelsmi muzeja publikācijā vairāk iepazīstina
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieks
zinātniskajā darbā vēstures doktors Gints Putiķis.
Šodien ir senas latviešu gadskārtas – Lielās
dienas vai Jurģu, arī Ūsiņa svētki, ar kuriem senatnē iezīmēja pavasara sākumu
– sākās pavasara darbu cēliens jeb sējas laiks, kā arī ganu gaitas. Saskaņā ar
tradīciju Jurģi ir pirmā ganu diena pat ja zemi vēl klāj sniegs – lopi kaut uz īsu brīdi
ir jāizdzen ganībās. Šodien biežāk piesaukto Jurģu dienu, kas tradicionāli
apzīmē pārcelšanās uz jaunu dzīves vietu, senatnē vairāk sauca par Ūsiņdienu,
Zirgu dienu, Ūsiņa dienu, arī Jurģu dienu. Jāpiebilst, ka Vecā Stendera
vārdnīcā Ūsiņš ir minēts kā Bišu dievs, taču šis apzīmējums nebalstās
vēsturiskā patiesībā.
Jurģu
diena iezīmēja pavasara beigas un vasaras sākumu, zemē tiek sēta sēkla jaunai
ražai, uzplaukst ziedi, pļavas, veras koku pumpuri un lapas, tek koku dzīvības
sulas un mostas visa dzīvā daba. Zirgs pēc piespiedu dīkstāves ziemas laikā
kļūst atkal par darba rīku prasmīga saimnieka rokās, bet bites dara savu – sāk
gādāt vienīgo saldvielu senatnē pirms cukura, proti, medu.
Kurzemes
guberņā Jurģi kļuva par atskaites punktu reālai zemnieku brīvlaišanai – līdz
1822. gada Jurģiem notika sagatavošanās brīvlaišanai (zemnieku un saimniecības
inventāra uzskaitījums, citas formalitātes), un tā norisinājās līdz pat 1829.
gadam. Par darba un nomas līguma slēgšanas dienu Jurģi kļuva tikai 19. gadsimta
pirmajā pusē, un līdz tam tas parasti notika ap Miķeļiem.
Ar
Jurģu dienu saistāma arī tautas maģiskā domāšana un ticība tās ietekmei uz
nākotnes notikumiem, kas radīja ticējumus un laika pareģojumus pārsvarā labākai
ražas nodrošināšanai, piemēram, ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk
kūkot – būs silta un auglīga vasara, vai kāds vējš Jurģu dienā uzvar – tāds
visvairāk visu gadu pūš.
Ar pilnu
G.Putiķa atskatu uz Jurģu dienas vēsturisko un folkloras izcelsmi var
iepazīties ŠEIT.
Foto: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures
un mākslas muzejs
