Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejs no mākslinieka Jurģa Skulmes atraitnes Astrīdas Skulmes saņēmis īpaši
vērtīgu dāvinājumu – Ģ.Eliasa vēstules, kuras mākslinieks rakstījis saviem
radiem, draugiem un mīļotajām sievietēm, fotogrāfijas un divas gleznas. Lai arī
precīzs priekšmetu skaits pagaidām vēl tiek apzināts – tie muzejam nodoti
piecās kastēs –, jau sākts pētniecības darbs, kas atklāj līdz šim maz izzinātus
mākslinieka dzīves posmus un personības šķautnes, informē Jelgavas
pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību
pārvaldē.
“To, ka šādas vēstules pastāv, muzejs zināja, jo
atsevišķas sarakstes pirmoreiz pētniecībai tika izmantotas 2012. gadā izdotajā
grāmatā par Eliasu, un tās sarunā minējusi arī viņa māsīca Elza Ružģiete, ar ko
man ir bijis tas gods satikties,” stāsta muzeja direktores vietniece darbā
ar sabiedrību Marija Kaupere, turpinot: “Elza arī bija tā, kura savu dzīvi
nodzīvoja ar beznosacījuma mīlestību pret Ģedertu, sekoja līdzi viņa daiļradei
un saglabāja katru pēdējo papīra kripatu, kurai bija kāds sakars ar viņu. Šīs
vēstules ir viņas saglabātas, un pēc Elzas nāves tās mantoja mākslinieks Jurģis
Skulme. Nu viņa atraitne tās ir atdāvinājusi muzejam. ”
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
speciālistu uzdevumos ietilpst ne vien Jelgavas vēstures izpēte un saglabāšana,
bet arī ar Jelgavu saistītu personību un viņu dzimtu – jo īpaši Eliasu dzimtas
– izpēte. Vēstules un fotoliecības atklāj daudz līdz šim neizzināta par izcilo
mākslinieku un pastarpināti, caur atmiņām, arī par Jelgavu, vēstulēs atminoties
pirmos soļus glezniecībā, tostarp divus gadus, kas pavadīti, mācoties pie
Johana Valtera viņa Jelgavas studijā. Vēstules atklāj daudz arī par Ģ.Eliasa
dzīves uzskatiem, attiecībām ar ģimeni, draugiem, sievietēm, un tās palīdz
datēt arī mākslas darbus.
Vēstules mākslinieks ir rakstījis visa mūža garumā,
tāpēc to saturs palīdz “aizpildīt caurumus” viņa biogrāfijā,
piemēram, precizēt laiku, kad mākslinieks atgriezies mājās no Parīzes, kad
aizbraucis uz Maskavu vai kad viņa pirmā dzīvesbiedre Karolīna Kriņģele jeb
Karija devās prom uz Ameriku. Sarakste ar Kariju atklāj arī informāciju par
viņas dēlu, norādot, ka bērna tēvs nepārprotami ir Ģ.Eliass. Līdz šo vēstuļu
nākšanai dienasgaismā tika uzskatīts, ka māksliniekam nav pēcnācēju.
“Kā man stāstījuši cilvēki, kuri personīgi
pazinuši Eliasu, viņš nekad nav bijis ārišķīgs savās emocijās, taču vēstules
atklāj ļoti dziļu jūtu pasauli. Piemēram, sarunā ar vienu no mākslinieka
mīļotajām sievietēm Vilmu atklājas viņu krāšņās un jutekliskās tikšanās.
Sarakstē ar vecākiem jaunais mākslinieks ļoti daudz runā par to, ko un kā viņš
glezno, kas viņam mākslā ir svarīgs. “Gleznoju to, ko redzu, kāds isms iznāks,
par to nedomāju,” viņš ir rakstījis vecākiem, un te arī atklājas,
piemēram, tas, kāpēc viņa daiļrade sākuma periodā ir meklējumu un izmēģinājumu
pilna un tik dažāda,” uzsver M.Kaupere, piebilstot, ka ne vien sarakste ar
vecākiem, bet teju katra pazīšanās ļāvusi ielūkoties arī mākslas procesā un
iemeslos, kāpēc gleznās attēloti konkrēti cilvēki mākslinieka dzīvē. Tāpat
vēstules atklāj ne vien mākslinieka iekšējo pasauli, bet arī skatījumu uz
dažādiem laicīgajiem notikumiem, parādot reāla cilvēka, noteiktas sabiedrības
grupas un sociālā slāņa pārstāvja, skatījumu uz dzīvi 20. gadsimtā.
Līdztekus vēstulēm un fotogrāfijām muzejs savā īpašumā
ieguvis arī divas Ģ.Eliasa brālēna mākslinieka Igora Tereņina gleznas. Tajās
attēlotas Eliasu dzimtas mājas “Zīlēni” un E.Ružģiete. Mākslinieks ir
skolojies un dzīvojis Latvijā, taču lielākoties viņa daiļrade ir pazīstama
tikai mākslas zinātnieku aprindās un liecības par viņa darbu esību muzeju vai
privātās kolekcijās Latvijā ir visai retas, līdz ar to mākslas darbi uzskatāmi
par vēl vienu svarīgu muzeja ieguvumu.
Vērtīgo dāvinājumu muzejs saņēma gada pašā sākumā, un
darbs pie priekšmetu un to sniegtās informācijas apstrādes sākts nekavējoties.
“Pozitīvais, kā izmantojam Covid-19 radīto situāciju, ir tas, ka vairāk
cilvēkresursu varam piesaistīt šim tiešām apjomīgajam uzdevumam. Viss sākas ar
priekšmetu uzskaitīšanu un sistematizēšanu, vēstules sašķirojot pēc adresāta.
Tam sekos padziļināta pašu vēstuļu atšifrēšana, atsevišķos gadījumos arī
tulkošana un satura izpēte. Apstrādātais materiāls tiek reģistrēts Nacionālā
muzeju krājuma kopkatalogā, un rezultātā varēs tapt vērienīgs pētījums par
Ģedertu Eliasu. Turklāt, kad visa informācija tiks apstrādāta, tā būs pieejama
ikvienam pētniekam, līdz ar to šis dāvinājums sniedz būtisku ieguldījumu
Latvijas mākslas, vēstures un personību izpētē, ļaujot izzināt ne vien Eliasu,
bet arī citus māksliniekus, ar kuriem viņam bijusi saskarsme,” skaidro
M.Kaupere. Turpmākais darbs būs ilgs, taču, ņemot vērā jau uzzināto, tas solās
būt atklājumiem bagāts.
Foto: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzeja krājums; fotokolāža
