Absolvējusi matemātikas klasi, Laura Švītiņa iestājās Jāzepa
Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tas varētu šķist neparasts un varbūt pat
neiespējams solis, ja vien tam nebūtu saistība ar Bērnu un jauniešu mūzikas
klubu (BJMK).
– Kāds īsumā ir Tavs BJMK stāsts?
Esmu izaugusi Jelgavā, mācījusies Valsts
ģimnāzijas matemātikas klasē. BJMK bija tā vieta, kur mani, septītās vai
astotās klases skolnieci, kura nokavējusi iestāšanos mūzikas skolā, pieņēma un
deva iespēju mācīties mūziku. Gan uzzināt mūzikas teoriju un literatūru, gan
arī spēlēt ansamblī. Pabeidzu ievirzi elektriskajā ģitārā pie Mārča Vasiļevska,
apmeklēju vokāla nodarbības pie Ervīna Ramiņa un pēdējā gadā izvēlējos arī
basģitāru.
– Bērnībā mūzika un instrumenta spēle
nebija Tavu interešu klāstā?
Es ļoti aktīvi apmeklēju visus “Jundas” pulciņus.
“Lai skan” un Inta Šveicare noteikti ir ietekmējusi manu interesi par mūziku.
Daudz dejots pie Madlēnas Bratkus. Gāju arī pie Silvijas Andersones pasākumu
pulciņā. Esmu arī pabeigusi sporta skolu, kur spēlēju basketbolu. Man vecāki
ļāva darīt visu kaut ko.
Kādā brīdī saskatījos, ka tētis spēlē ģitāru, un
man arī vajadzēja. Drīz vien sapratu, ka pašmācības ceļā īsti netieku uz
priekšu, un iestājos BJMK mācīties ģitāru, vēlāk pabeidzu arī Rokskolu. Tas
noteikti arī bija brīdis, kad izdomāju, ka vēlos dzīvi saistīt ar mūziku. Mūsu
klase un mūzikas ansamblis bija tik kolosāli cilvēki, arī pasniedzēji, es pat
gribētu teikt – mentori, ļoti iedvesmoja un atbalstīja. Viņi ne tikai mācīja
mūziku, bet arī palīdzēja attīstīties kā personībai. Kad izlēmu stāties Mūzikas
akadēmijā, BJMK cilvēki mani ļoti iedrošināja, kamēr citi teica, ka tas nav
iespējams, jo man nav mūzikas vidusskolas izglītības.
Visu interviju lasiet 20. maija “Zemgales Ziņās”
Foto: Iveta Pavziniuka un no personīgā arhīva





