Svinot rakstnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu, piektdien īpašā
ceremonijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā 16.reizi svinīgi pasniegta
Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva dažādās nominācijās bērnu literatūras jomā.
Baltvilka balva rakstniecībā piešķirta Rasai
Bugavičutei-Pēcei par garstāstu “Puika, kurš redzēja tumsā”, ko
izdevis apgāds “Latvijas mediji”.
Kā labākā bērnu un jauniešu grāmatu ilustratore
godināta Lote Vilma Vītiņa par grāmatu “Dzejnieks un smarža”, ko
izdevis “Aminori”.
Žūrijas speciālbalvu saņēma Ieva Jurjāne par
ilustrācijām Kārļa Ķezbera grāmatā “Takšelis Makšelis”, ko izdevis
“Mansards”.
Jau iepriekš tika nosauktas arī Baltvilka balvas
starptautiskās laureātes – lietuviešu rakstniece Jurge Vile un ilustratore Lina
Itagaki, kā arī tulkotāja Dace Meijere par lietuviešu bērnu literatūras darbu
“Sibīrijas haiku”, ko izdevis apgāds “Liels un mazs”.
Baltvilka balva ir mākslinieces Ineses Brants veidota
porcelāna “Baltā Vilka” laiviņa un naudas balva.
Svinīgajā ceremonijā tika pasniegta arī VAS
“Latvijas valsts meži” (LVM) balva “Jaunaudze” par debiju
bērnu un jauniešu literatūrā. Šo balvu saņēma Viesturs Ķerus par stāstu
“Meža meitene Maija”, ko izdevis apgāds “Liels un mazs”. No
dāvātās naudas balvas gan Ķerus, kurš vienlaikus ir arī ornitologs, atteicās,
tā vietā lūdzot LVM pasaudzēt kādu vecu meža stūri un nosaukt to Baltvilka
vārdā. Laureāts skaidroja, ka neatbalsta LVM mežu izciršanas politiku.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas bērnu un jaunatnes
literatūras padome (LBJLP) pārstāve Silvija Tretjakova, balvas uzdevums ir
veicināt bērnu literatūras attīstību Latvijā, dot novērtējumu rakstnieku un
ilustratoru darbam, kā arī stiprināt lasīšanas tradīcijas sabiedrībā.
Žūrijā šogad darbojās mākslas zinātniece Austra
Avotiņa, literatūrzinātniece Ilze Stikāne, mākslas izglītības eksperte Ilze
Kupča, literatūras docētāja Aija Kalve, režisors Valters Sīlis ar bērniem,
starptautisku literatūras projektu vadītāja Ieva Hermansone ar meitu Ellu, kuri
izlasīja 78 darbus. “Īsajā sarakstā” iekļuva 14 darbi.
Kā norādīja Tretjakova, tulkotās literatūras
konkurence bija ļoti sīva – pavisam 29 tulkojumi no angļu, vācu, zviedru,
norvēģu, spāņu, poļu, itāļu, nīderlandiešu, krievu, lietuviešu un igauņu
valodas. Lietuviešu autori otro reizi ieguvuši Latvijas lielāko bērnu
literatūras balvu. Pirmoreiz tas bija 2010.gadā Ķēstutis Kasparavičs ar grāmatu
“Baltais zilonis”, ko tulkojusi Indra Brūvere.
Uz Baltvilka balvu bērnu un jauniešu literatūrā kopā
ar laureāti Bugavičuti-Pēci pretendēja arī Osvalds Zebris ar darbu
“Māra”, kas izdota izdevniecībā “Dienas grāmata”, Ineses
Zanderes “Bērs, kas neiekrita” un Jura Kronberga “Laika
bikses”, abus darbus izdevis apgāds “Liels un mazs”. Uz balvu
pretendēja arī Agneses Vanagas “Plastmasas huligāni”, kas izdota
“Jāņa Rozes apgādā” un Arno Jundzes “Šušnirks un pazemes
bubuļi”, ko izdevusi “Zvaigzne ABC”.
Uz Baltvilka balvu grāmatu mākslā līdzās laureātei
Vītiņai pretendēja arī Gundega Muzikante par ilustrācijām Ievas Samauskas
grāmatai “Septiņas spārnotas atziņas mazā somiņā”, kas izdota
izdevniecībā “Zvaigzne ABC”, Jurjāne par ilustrācijām grāmatai
“Takšelis Makšelis”, Mārtiņš Zutis par ilustrācijām Frīdas Nilsones
grāmatai “Ledusjūras pirāti”, ko izdevis “Jāņa Rozes
apgāds” un Andra Manfelde par ilustrācijām grāmatai “Ceriņslotas
zīmējumi”, ko izdevis apgāds “Latvijas mediji”.
Pretendenti LVM balvai “Jaunaudze” par
debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā kopā ar laureātu Ķerus bija Dāvids
Vikmanis un Marina Heniņa ar grāmatu “Roņpils: purva stāsts”, ko
izdevis “Jāņa Rozes apgāds” un Kristīne Martinova par ilustrācijām
grāmatai “Zilās planētas stāsts”, ko izdevis apgāds “Liels un
mazs”.
Foto: LV portāls
