Mūziku ikdienā
klausās 93% iedzīvotāju, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas
iegādei, liecina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības
(LaIPA) un socioloģisko pētījumu aģentūras “Kantar”
veiktā ikgadējā socioloģiskā aptauja par Latvijas sabiedrības
mūzikas patēriņa paradumiem.
Kā informē LaIPA
pārstāve Laila Bēķe, 44% respondentu norādījuši, ka tie
klausās mūziku, pārvietojoties ar transportlīdzekli, bet 32%
mūziku klausās mājās. Tikai 14% iedzīvotāju iecienītākās
mūzikas iegūšanas avots ir straumēšanas servisi. No tiem, kuri
tērējuši naudu mūzikas iegādei, puse šim nolūkam atvēlējuši
līdz desmit eiro gada laikā.
Pēc LaIPA
izpilddirektores Lienas Grīnas paustā, svarīgi, ka 46% iedzīvotāju
piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu ir jāsaņem
taisnīga atlīdzība, bet 44% no aptaujātajiem principā atbalsta
autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību pamatu iekļaušanu
vispārējās izglītības programmā. Viņas ieskatā, tas norāda,
ka sabiedrība vēlas zināt un izprast “šīs ierasti
sensitīvās tēmas būtību”.
Viņa akcentēja vēl
kādu aptaujā noskaidrotu niansi – 43% no aptaujātajiem piekrīt
tam, ka intelektuālā īpašuma radīšana var dot būtisku
ieguldījumu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai un
labklājībai. Grīna uzsvēra, ka tas ir nozīmīgs secinājums un
liecina par sabiedrības pieaugušo izpratni intelektuālā īpašuma
jautājumos.
Pētījumā žanru
izvēlē liels pārsvars ir popmūzikas žanram, kuru izvēlas 38%
aptaujāto. Popmūzikai ar 16% seko rokmūzika, bet žanru topa
pirmajā pieciniekā ir arī šlāgermūzika ar 8%, elektroniskā
mūzika ar 7% un klasiskā mūzika ar 6%.
Bēķe atzīmēja,
ka aptaujā apkopoti iedzīvotāju viedokļi, ieradumi un populārākie
mūzikas žanri, kā arī klausīšanās un mūzikas “iegūšanas”
veidi. Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas
iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.
Grīna atzīmēja,
ka ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas
pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas
pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī
izvēles mūzikas patēriņa jomā. Viņa pauda prieku, ka pamazām
redzami uzlabojumi sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat
kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas.
“Ir labi, ka
sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā
īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem,
dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu
atlīdzību. Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā
jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu
skaidrošanas un izglītošanas darba lauku,” uzskata LaIPA
izpilddirektore.
Šī gada aptaujā
bija arī jautājums par Covid-19 pandēmijas un tai sekojošo
ierobežojumu ietekmi uz mūzikas klausīšanās paradumiem. Kā
liecina aptauja, absolūto vairākumu iedzīvotāju – 82% – pandēmija
attiecībā uz mūzikas klausīšanās paradumiem nav ietekmējusi.
11% aptaujāto mūziku klausījušies vairāk, bet 7% – mazāk.
Lielākoties vairāk mūziku pandēmijas laikā klausījušies
jaunieši no 19 līdz 24 gadiem, turklāt īpaši šis rādītājs
audzis skolēnu un studentu vidū.
Foto: no arhīva
