Pirms
nedēļas, 28. maijā, Kultūras ministrija atklāja informatīvo kampaņu “Atrastā
Latvija”, aicinot Latvijas iedzīvotājus epidemioloģiski drošā veidā apceļot
Latviju un iepazīt atjaunotos un no jauna celtos objektus, kā arī piedalīties
Latvijas atrašanas spēlē. Apkopojot pirmās nedēļas rezultātus, secināts, ka
Latvijas iedzīvotāji visaktīvāk apmeklējuši Jelgavas objektus – Vecpilsētas
ielas kvartālu, Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāli un Romas katoļu
Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāli, informē Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas referente Edīte
Matuseviča.
Kampaņas
gaitā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti epidemioloģiski drošā veidā apmeklēt
60 no jauna izveidotos un atjaunotos objektus – muižas, pilis, baznīcas,
katedrāles, muzejus, dabas takas, dārzus estrādes, torņus tiltus, promenādes,
pludmales un citus. Visi objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma
ceļos, tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdzot ceļotājam ieraudzīt
Latvijas šodienu – Jelgavas objekti ieļauti Jēkaba ceļā. Vairāk par objektiem
un tajos veiktajiem ieguldījumiem var uzzināt, ieskatoties mājaslapā
“atrastalatvija.lv”.
Lai
motivētu Latvijas iedzīvotājus aktīvāk apmeklēt objektus, visi ir aicināti
piedalīties Latvijas atrašanas spēlē. Spēles ietvaros, atzīmējot savu
apmeklējumu, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz testa jautājumiem, būs
iespēja tikt pie vērtīgām balvām, piemēram, iespējas nakšņot un baudīt maltīti
Šlokenbekas muižā vai Ungurmuižā vai lidot ar “Zērgli” Siguldā.
No
Jelgavas objektiem vērienīgākās pārmaiņas projekta ietvaros piedzīvojusi
trīsstāvu koka māja Vecpilsētas ielā 14. Ilgu laiku koka māja bija avārijas
stāvoklī, tā nebalstījās uz monolītiem pamatiem, bet turējās uz laukakmeņiem un
ķieģeļu mūra fragmentiem. Uzsākot būvdarbus 2018. gadā, tā tika pacelta,
izbūvējot jaunus pamatus, atsēdinot ēku atpakaļ un restaurējot vēsturiskās
mājas būvapjoma oriģinālās koka konstrukcijas. Tas bija sarežģīts un unikāls
process Latvijas mērogā. Koka māja restaurēta un pārbūvēta, savienojot māju ar
blakus esošo divstāvu mūra ēku, kas atjaunota un pārbūvēta restaurācijas
darbnīcu vajadzībām, kā arī labiekārtota apkārtējā teritorija.
Lai māja
būtu pēc iespējas autentiskāka, būvniecības procesā ievērotas vēsturei
pietuvinātas tehnoloģijas – griestos, sienās, grīdās maksimāli izmantoti esošie
un atgūtie būvmateriāli, kā arī grīdu atjaunošanā izmantoti senie ķieģeļi,
eksponēts būvdarbu laikā atraktais mājas pagrabs un unikālie bēniņi. Pagalma
bruģis ir veidots no vēsturiskajiem bruģakmeņiem, kas inženierkomunikāciju
izbūves laikā tika atrakti mājas pagalmā. Atjaunošanas rezultātā objektā ir
saglabāts ieskats par daudzveidīgajām telpu apdarēm, kas liecina par vēsturisko
stilu tendenču attīstību interjerā un mājas iedzīvotāju gaumi, dzīvesveidu, un
materiālajām iespējām.
Sv.
Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrālē atjaunoti greznie katedrāles
iekštelpu gleznojumi. Gleznojumi atjaunoti saskaņā ar Jakova Kļosova izstrādāto
skiču projektu, izmantojot 1983. gada foto fiksācijas, kā arī paraugus no
līdzīgiem sienu gleznojumiem citās pareizticīgo baznīcās.
Savukārt
Romas katoļu Bezvainīgas Jaunavas Marijas katedrālei projekta gaitā veikta
torņa jumta seguma pārbūve, četru krusta puķu lējumu atjaunošana un viena
krusta puķu lējuma restaurācija un eksponēšana katedrāles dārzā.
Kampaņas
laikā Jēkaba ceļā vēl apskatāmi sekojoši objekti un tajos veiktās pārmaiņas –
Dobeles pils, Alsungas pils, Fiksu-Pedvāles muiža, bijusī Sabiles sinagoga un
bijusī Kuldīgas “Adatu fabrika”.
Atjaunošanas
un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada divās kārtās, atjaunojot un
izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā
arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus.
Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022. gada
nogalē. No kopumā ieguldītajiem 68 miljoniem eiro, 34,9 miljoni eiro ir Eiropas
Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, bet 33 miljoni eiro ir valsts
un pašvaldību ieguldījumi.
Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības
fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā
virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1.
specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un
dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos
ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma
saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.
Foto: publicitātes
