Ja XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
norisināsies brīvprātīgi Covid-19 epidemioloģiski drošajos novados un mazos
kolektīvos, to norise šī gada vasaras otrajā pusē neapdraudēs nedz dalībniekus,
nedz skatītājus, šādu nostāju pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem
pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
Par Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanu atbild
Izglītības un zinātnes ministrija, kuru vada JKP pārstāve Ilga Šuplinska. Pēc
Bordāna vārdiem, pirmdien koalīcijā partijas esot nonākušas pie secinājuma, ka
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki varētu notikt, bet formātā, kas
“nekādā veidā neapdraudēs nedz bērnu, nedz pieaugušo veselību”.
Tieslietu ministrs atzīmēja, ka interešu izglītība
svaigā gaisā līdz desmit cilvēku grupās pašlaik ir pieļaujama. Paralēli tiekot
sekots līdzi, kuros Latvijas reģionos svētki varētu notikt. Bordāna skatījumā,
pašlaik notiekot intensīva vakcinēšana pret Covid-19, attiecīgi epidemioloģiskā
situācija vasaras otrā pusē noteikti uzlabošoties.
“Par svētku norisi mēs runājam vasaras otrās
puses kontekstā. Tas ir laiks, kad situācijai jābūt būtiski citādākai,”
cer politiķis, uzsverot, ka šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
tradicionālā izpratnē nenotiks, proti, Rīgā nebūs nedz svētku gājiena, nedz
liela izmēra koncertu un ģenerālmēģinājumu. “Svētki sākas no novadiem, tie
nesākas Rīgā,” piebilda ministrs.
Bordāns uzsvēra, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētku laikā būs jāievēro visi veselības drošības pasākumi un tiks izstrādāts
tehniskās detaļas drošai svētku norisei dažādos Latvijas reģionos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka
koalīcijā par svētku norisi bija plašas diskusijas, tostarp ticis uzsvērts, ka
patlaban vēl ir pavasaris, bet svētku norise plānota vasaras otrajā pusē.
Kariņš norādīja, ka otrdien valdība izskatīs IZM
sagatavoto redzējumu par svētku rīkošanu. Premjers uzsvēra – ir skaidrs, ka
šogad Skolēnu dziesmu un deju svētki tradicionālā izpratnē nenotikts, jo
Covid-19 pandēmijas dēļ tie nevar notikt. Kas un kādos apstākļos varētu notikt,
tas politiķiem vēl esot atvērts jautājums.
Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas deputāts
Ritvars Jansons piebalsoja, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki var būt tikai
brīvprātīgi – paši skolēni un viņu vecāki izlemtu par bērnu dalību svētkos.
Politiķis norādīja, ka šiem svētkiem jābūt balansā ar Covid-19 drošības
pasākumiem un tradīciju saglabāšanu. Viņš uzsvēra, ka drošības pasākumi šajā
jautājumā ir primāri.
Kā informēja izglītības un zinātnes
ministre Ilga Šuplinska (JKP), gala lēmumu par svētku norisi plānots pieņems
skolēnu mācību gada noslēgumā, sekojot epidemioloģiskajai situācijai valstī.
Lai arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
paredzēti trīs scenāriji – “A”, “B” un “C” – ,
Šuplinska lēš, ka svētki, visticamāk, notiks pēc “C” scenārija. Pēc
šī scenārija paredzēts saglabāt reģiona principu, kas patlaban darbojas
klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.
Izglītības ministre norādīja, ka svētki notiks pēc
brīvprātības principa un akcents uz svētku pēctecības un idejas būtību būs
“dziedāšana, dejošana kā latviskās identitātes būtiska daļa, kas tiek
saglabāta cauri dažādiem vēsturiskiem laikiem un atšķirīgiem konceptuāliem
risinājumiem”.
Šuplinska solīja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētkos tiks ievērotas pastāvošās epidemioloģiskās prasības: pulcēšanās
nosacījumi, svaigais gaiss, testēšana, kolektīvs kā atsevišķs
“burbulis”. Šogad no jūlija līdz 30.oktobrim, vienā dienā varēs
norisināties viens Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākums,
nepulcējoties lielās masās, bez skatītājiem, ar televīzijas un digitāliem
risinājumiem.
Ministre uzskata, ka šogad nav iespējama svētku
pārcelšanu, jo dalībniekiem repertuārs ir mācīts divus-trīs gadus atpakaļ. Arī
pagājušajā gadā pārceltie svētki radījuši neskaidrības ar vecuma grupām un to
repertuāru, kā arī nav zināms, cik lielā mērā nākamais studiju gads ļaus
īstenot visu izglītību, tā skaitā interešu, klātienē.
Šuplinska piebilda, ka katram Latvijas novadam līdz
5.maijam ir jāapzina situācija, bet uz 10.maiju būšot dati par kopējo situāciju
valstī.
Jau ziņots, ka šogad Skolēnu dziesmu un deju
svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas
ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies
īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā. Vienā dienā plānots viens svētku
notikums.
Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa iepriekš stāstīja,
ka tradicionāli vienmēr ir notikušas atlases skates un repertuāra apguves
skates, kas šajā gadā nebūs iespējamas, un uz šādu formātu netiks aicināti nedz
pedagogi, nedz skolēni. Plānots darboties vasaras periodā, kad pirms pašiem
svētkiem kolektīvi izveidos video pieteikumus, lai redzētu, ka kolektīvs var
darboties.
Līdz šim viņa ir teikusi, ka netiek plānotas
dalībnieku nakšņošanas un lielākā tiesa svētku pasākumi plānoti ar televīzijas
klātbūtni. Bērziņa uzsvēra, ka jebkurš pasākums varēs notikt tikai tad, ja to
atļaus epidemioloģiskā situācija, ja varēs atsākties interešu izglītības
nodarbības maijā vai jūnijā un, ja varēs nodrošināt mēģinājumu procesu.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka patlaban ir gatavs
“A”, “B” un “C” variants, kur, ja atļaus
epidemioloģiskā situācija, katrs kolektīvs, katra izglītības vai kultūras
iestāde savā teritorijā ar skolēniem rīkos svētkus visā Latvijā, nedodoties uz
citām pašvaldībām. Bērziņa skaidroja, ka patlaban noris darbs ar “B”
variantu. Tas paredz, ka visi galvenie notikumi notiek ārpus telpām – Mežaparka
Lielajā estrādē, kur teritorija ir liela un plaša, kur ir iespējams ievērot
visas prasības – gan krustošanos, gan pulcēšanos, gan arī distancēšanos.
Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies kori un pūtēju
orķestri, savukārt Mežaparka teritorijā, galvenā alejā tiks aicināti tautas
deju kolektīvi. Tāpat pastāv vienošanās ar kultūrvietu “Hanzas
perons”, kas vasaras periodā veido āra terasi. Paredzēts, ka šī būtu tā
norises vieta, kur varētu īstenot tautas mūzikas un simfoniskās mūzikas
koncertu. Pie pasākumu norises vietām pieskaitāms arī Etnogrāfiskais brīvdabas
muzejs.
Bērziņa iepriekš klāstīja, ka tradicionāli svētku
notikumi ir pulcinājuši lielākā un mazākā mērogā bērnu kolektīvus Vērmanes
dārzā uz Lielās skatuves, individuālajām programmām varētu izmantot arī mazo
skatuvi. Tie varētu būt bērnu kolektīvi – folkloras kopas, tautas deju
ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi un instrumentālie
ansambļi.
Tiek plānots, ka Rīgas Doma dārzā vai, ja situācija
atļaus, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, varētu notikt koru koncerts
“Dziesmu koks”. Tāpat paredzēti pasākumi iekštelpās reģionālajās
koncertzālēs. Savukārt Ķīpsalas Izstāžu centrā varētu notikt mūsdienu deju
koncerts.
Foto: no arhīva
