Šodien Latvijā tiek atzīmētas pareizticīgo un vecticībnieku
Lieldienas.
Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no
Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.
Šogad katoļi, luterāņi un baptisti Lieldienas svinēja
4. un 5.aprīlī, savukārt pareizticīgie šos svētkus svin šodien.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti
ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija
Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara
sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus
krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca
par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus
augšāmcelšanās dienu.
Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik
diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā
teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā
svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc
pavasara sākuma.
Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt
dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi.
525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski
pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa
kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga
tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu.
Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa
pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.
Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri
nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez
Jēzus miesas tajā. “Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi
vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām
sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir
augšāmcēlies”,” raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas,
kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Foto: pixabay.com
