Latviešu rakstniekam, pirmā latviešu oriģinālromāna
“Sadzīves viļņi” (1879) autoram Māteru Jurim (1845–1885) šodien aprit 176.
gadskārta.
Juris Māters jeb Māteru Juris ir latviešu rakstnieks un
publicists, tautas atmodas laikmeta darbinieks, latviešu zemniecības tiesību
aizstāvis. Viņš ir izglītojies galvenokārt pašmācības ceļā ar vairāku
demokrātiski noskaņotu Baltijas vācu muižnieku atbalstu. Māteru Juris ir
strādājis par pagasta tiesas skrīvera palīgu, pasta stacijas, aptiekas un
muižas latviešu bibliotēkas pārzini, guberņas tipogrāfijas pārvaldnieku,
tulkotāju un izdevēju – viņš ir latviešu avīžu “Baltijas Zemkopis”
(1875–1880) un “Tiesu Vētsnesis” (1880–1884) dibinātājs un redaktors.
Māteru Juris ir aktīvi darbojies dažādās Jelgavas biedrībās – Kurzemes
Biškopības biedrībā un bijis vietējās latviešu biedrības dibinātājs, kā arī
labi orientējies juridiskos jautājumos un tieslietās, tulkojis latviski
“Vidzemes un Kurzemes privāttiesību grāmatu” (1885), tādējādi
paplašinot latviešu tiesību terminoloģiju.
Māteru Juris publicistikā aizstāvēja jaunlatviešu, tai
skaitā Krišjāņa Valdemāra un Ata Kronvalda idejas, bija viens no latviešu
zemniecības ideologiem (aizstāvēja latviešu zemes dzimtīpašuma ideju, un atbrīvošanos
no muižas atkarības un līdztiesību ar Baltijas vācu muižniecību zemes
īpašumtiesību jautājumos). Māteru Juris ir ievērojams sava laika stāstu un
romānu rakstnieks, kā arī satīriķis. Viņa sentimentālais romāns “Sadzīves
viļņi” (1879) ir nozīmīgs laikmeta kultūrvēstures dokuments un rakstnieka
sociālo ideālu un uzskatu atklājējs, romāns “Patriotisms un
mīlestība” (publicēts “Tiesu Vēstnesī” 1880–1882), ir personīgu
motīvu rosināta paskvila par Rīgas Latviešu biedrības darbiniekiem.
Māteru Juris ir dzimis kā otrais dēls Andža Mātera – māju
saimnieka un grāmatnieka – un viņa sievas Mades, dzimušas Kenigs, ģimenē. Kad
viņam ir 13 gadu, tēvs mirst, māte apprecas otrreiz ar Miķeli Dreijeru, patēvs
mājas izputina un ģimenei tās jāatstāj. Māteru Jura vecākais brālis ir
Janis, trīs citi jaunākie brāļi – Jānis,
Ērmanis un Krišs, miruši bērnībā, bijušas arī māsas Līze un Ieva; no mātes
otrās laulības – pusbrāļi Kārlis un Ansis, pusmāsas – Margrieta un Jūle. Tēvs
bijis labs latviešu rakstniecības pārzinātājs, godīgs un dievbijīgs vīrs, māte
bijusi nesaticīgas dabas. Jādomā, mātes raksturu un tēva prātu mantojis
rakstnieks. Tēvam bijušas labas attiecības ar Cildu pagasta muižnieku L. fon
Koskulu, Valtaiķu draudzes mācītāju Johanu Frīdrihu Katerfeldu un Kazdangas
skolotāju Pēteri Ētmani.
Māteru Juris bijis divreiz precējies, laulībās dzimuši
dēli Pauls (vēlāk gleznotājs ārzemēs) un Arvīds (vēlāk fermeris Austrālijā, ar
Anglijas pavalstniecību).
No tēva mantojis asu prātu un gudru galvu, no mātes –
karstasinīgu un nesaticīgu raksturu, savā četrdesmit gadu īsajā mūžā Māters
latviešu kultūras vēsturē tomēr ir ieminis paliekošas pēdas. Alfrēda Gobas
pirms 85 gadiem rakstītais ir derīgs prātā turēšanai vēl šodien: “[Māteru
Juris] kā viesuļaina vētra pārgāja pār mūsu sadzīves tīrumiem, te lauzdams un
liekdams, te sagriezdams greizi, vai arī pie zemes pieplakušo strauji raudams
augšā (..). Ko mūsdienu darbinieki var vēl mācīties, tā ir Mātera dedzība,
spraigums un sabiedriski aktīvs virziens. Viscaur te ir spēcīga cīkstēšanās,
nekur pasīvas vērošanas.”
Rakstā izmantota informācija no Literatura.lv
Foto: no arhīva
