Pirmās
senioru deju kopas Latvijā sāka veidoties pirms gadiem divdesmit, un drīz vien
dejotgribētāji sarosījās arī Jelgavas pusē. Glūdas pagasta Nākotnē jau 1998.
gadā tika izveidots deju kolektīvs “Sens, tik sens”, ko tobrīd vadīja Ilgvars
Pauniņš. Kad dejotājas reiz viesojās Jelgavas bibliotēkā, uz koncertu sanākušās
Jelgavas Latviešu biedrības dāmas spriedušas, ka viņas arī gribētu dejot.
Biedrības biedre režisore Vija Zelmene uzrunājusi I.Pauniņu, kurš tobrīd
vadījis arī Jelgavas 1. ģimnāzijas vidusskolas deju kolektīvu, un viņš
piekritis. 2004. gada 3. februārī uz mēģinājumu bērnu un jauniešu centra
“Junda” spoguļzālē sanākušas ap 20 dāmu, kuras likušas pamatus nupat 15.
jubileju nosvinējušajai Jelgavas Latviešu biedrības senioru deju kopai “Rudens
roze”.
Mainās
senioru loma
Kā vēsta Latvijas Senioru deju apvienības sniegtā informācija,
pēc tam, kad sabiedrībā sākusi mainīties vecākās paaudzes loma ģimenē, lai viņi
nejustos atstumti, bija jāmeklē veids, kā senioriem aktivizēties un piedalīties
sabiedrības dzīvē. Tā radusies īpaša dejas forma – senioru dejas. Tas ir
vecumam piemērots dejas veids, kurā dejas formas balstītas uz partneru
līdztiesību. Tas ir elegants veids, kā vecākiem cilvēkiem sevi nodarbināt
fiziski. Turklāt darbošanās kolektīvā veicina garīgā un dvēseles spēka
līdzdarbošanos, izglītošanos.
Latvijā senioru dejas gūst arvien lielāku popularitāti. Tās
var iedalīt trīs veidos: vienkāršas modes un balles dejas; vācu, angļu,
amerikāņu, Balkānu un citu pasaules tautu folkloras dejas; rotaļdejas un dejas
sēdus. “Mums ir pamatota cerība, ka vecāki cilvēki, kas tiek aktivizēti fiziski
un garīgi, palīdzot sev un rūpējoties par citiem, var veicināt to, kas mūsu
laikos aizvien vairāk zūd, – cilvēcību,” lasāms apvienības mājaslapā.
Visu rakstu lasiet 20.jūnija “Zemgales Ziņās”
Foto: no arhīva
